Eksperts: Latvijas eksports turpina stagnēt
Šādu tendenci ar nelielām svārstībām var novērot jau aptuveni gadu. "Lai gan šī gada sākumā bija lielas cerības, ka eksports sāks atkopties, pateicoties straujākai izaugsmei Eiropā, šobrīd izskatās, ka Latvijas eksportētājus vēl vismaz pusgadu sagaida lieli izaicinājumi," informē Belēvičs.
Viņš skaidro, ka Krievijas embargo tiešā ietekme šogad no Latvijas kopējā eksporta varētu "nodzēst" aptuveni 20-30 miljonus eiro, kas nav liels skaitlis uz kopējā fona, kas šogad pirmajā pusgadā bijis 4,8 miljardu eiro apmērā.
Lielākas bažas pašlaik rada eirozonas izaugsme, kas nav izrādījusies tik spēcīga, kā tika prognozēts, kā arī Krievijas embargo netiešā ietekme, kas pavājinās arī Latvijas kaimiņvalstu un citu ārējās tirdzniecības partneru tautsaimniecības. Pārtikas produktu ražotājiem pārorientēšanās uz citiem tirgiem būs sarežģīta, jo arī citur pasaulē noskaņojums pašlaik nav no labākajiem un pieprasījums ir samērā zems. Pārtikas preču piedāvājuma pārpalikums Eiropā radīs gan spiedienu uz cenām, gan veidos šķēršļus jaunu tirgu apgūšanai. Īpaši to izjutīs to pārtikas produktu ražotāji, kuru produktiem ir īsi realizācijas termiņi un kuriem nav iespējams aizkavēt vai apturēt produkta ražošanu, tātad piena produktu, svaigu augļu, dārzeņu ražotāji, skaidro Belēvičs.
Šogad pirmajā pusgadā Latvija eksportējusi preces 4,8 miljardu eiro apmērā, bet importējusi - par sešiem miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, preču eksporta apjoms faktiskajās cenās palielinājās par 74,5 miljoniem eiro jeb 1,6%, bet importa apjoms samazinājās par 55 miljoniem eiro jeb 0,9%. Tā rezultātā preču ārējās tirdzniecības bilance šī gada pirmajā pusgadā ir nedaudz uzlabojusies - eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sasniedzis 44,5%, attiecīgajā periodā pērn tas bija 43,9%.
Uz sarakstu
