ES fondu apguves periodā koncentrēsies uz kvalitāti
Pēc dažiem mēnešiem sāksies jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods un turpmākajos gados līdzekļu apguvē plānots koncentrēties uz to kvalitatīvu, ne kvantitatīvu apguvi, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.No kopumā visām ES dalībvalstīm pieejamā 325,1 miljarda eiro (228,4 miljardiem latu) Latvija turpmākajos septiņos gados varēs apsaimniekot aptuveni 4,5 miljardus eiro jeb 3,1 miljardu latu. Pirmais finansējums būs pieejams jau nākamā gada sākumā, lai nepārtrauktu tos projektus, kas prioritārajās jomās ir sākti jau šajā plānošanas periodā. Eberhards skaidroja, ka Latvija redz nepieciešamību turpmāk investēt infrastruktūras nodrošināšanā, tostarp arī ceļos, jo faktiski infrastruktūra ir tā, kas ļauj risināt reģionālās attīstības un sociālās iekļaušanas jautājumus. Tāpēc arī šai prioritātei ir paredzams lielākais līdzfinansējums no ES fondiem. Savukārt otru lielāko summu - 603 miljonus eiro (423 miljonus latu) - nākamajā plānošanas periodā plānots atvēlēt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Turklāt nākamajā plānošanas periodā Latvijā uzsvaru ES līdzekļu apguvē ir plānots likt nevis uz pašu līdzekļu apguvi, bet gan uz to, cik kvalitatīvi tie tiek apgūti. "Tas nozīmē, ka turpmāk mēs nevis mēģināsim realizēt visas vajadzības, bet tās vajadzības, kurām ir vislielākā ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi kopumā," sacīja Eberhards. Tādējādi ir plānots panākt, lai investīcijas Latvijā būtu ar vēl lielāku pievienoto vērtību tautsaimniecības attīstībā un lai investīcijas dotu labumu ilgtermiņā.
Lai nodrošinātu, ka finansējuma apguve ir kvalitatīva, ir svarīgi izvairīties no kļūdām, kādas pieļautas šajā plānošanas periodā. Ja sākotnējo problēmas ES fondu apguvē bijušas saistītas ar pārkāpumiem iepirkumos, patlaban šādu kļūdu īpatsvars ir samazinājies. Taču to vietā nākušas citas kļūdas, kas saistītas ar administratīvo kapacitāti un kvalitāti. Ir bijušas problēmas ar liela mēroga investīciju projektu ieviešanu, jo Latvijai līdz šim nav bijusi tāda pieredze. Būtiski ir novērst arī līdzekļu izkrāpšanu. Latvija šajā ziņā nav vienīgā ES dalībvalsts, kurā ir konstatētas šādas problēmas ES fondu līdzekļu apguvē, taču, kā norāda Eberhards, Latvija uz citu valstu fona šajā ziņās izskatās salīdzinoši labāk.
Pagaidām gan nosauktā summa - 4,5 miljardi eiro -, ar ko Latvija var rēķināties turpmākajos septiņos gados, vēl nav precīza - tā būs zināma vien tad, kad spēkā stāsies jaunā EK regula par struktūrfondiem. Sākotnēji bija paredzēts, ka šī regula spēkā stāsies vasarā, taču patlaban šis termiņš ir pabīdīts uz rudens nogali, ziemas sākumu. Tikmēr Latvija strādā pie tā, lai, tiklīdz regula ir stājusies spēkā, var veikt nākamos soļus un jau saņemt pirmo finansējumu aktivitāšu īstenošanai par ES līdzekļiem, informēja Finanšu ministrijas eksperts. Uz sarakstu