Finansējums zinātnei ir nepietiekams
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas deputāti, Izglītības un zinātnes ministrija un nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka finansējums zinātnei nākamajā gadā ir nepietiekams un jāmeklē risinājumi finansējuma palielināšanai.Apakškomisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) aģentūrai LETA norādīja, ka situācija ir ļoti smaga un nav viegli sniegt atbildi par to, kā finansējumu palielināt. Viņa pieļāva, ka finansējuma pieaugumu varētu iegūt no struktūrfondiem.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš šodien apakškomisijas sēdē situāciju zinātnē raksturoja drūmās krāsās. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka finansējums nākamajos gados nenodrošinās Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto ekonomisko izrāvienu, jo netiek pildīts Zinātnes darbības likumā noteiktais pieaugums finansējumā zinātnei no iekšzemes kopprodukta. "Situācija vienkārši ir katastrofāla," pauda Kalviņš.
Viņš klāstīja, ka Eiropas finansētie projekti šogad beigsies, bet jaunajā plānošanas periodā finansējums tiks iegūts tikai nākamā gada otrajā pusē.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzina, ka nākamajā gadā plānotais finansējums ir nepietiekams, lai arī zinātnes bāzes finansējumam jaunajās politikas iniciatīvās ieplānots papildus piešķirt divus miljonus latu, bet valsts līdzfinansējumu pievienotās vērtības segšanai starptautiskajos konkursos uzvarējušajiem projektiem - 1,1 miljonu latu. Viņa atgādināja, ka pieprasītais finansējums bija vairāk nekā 20 miljoni latu.
Liepiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka IZM strādā, lai valsts pētījumu programmas plānotu uz četriem gadiem, kā arī pie struktūrfondu jautājuma par atbalstu jauno zinātnieku grupām. Ministrija arī plāno vismaz vienu aktivitāti no jaunā struktūrfonda perioda sākt paātrināti 2014.gadā. Vēl arī ministrija cer, ka atlaides pētniecībai un attīstībai privātajiem uzņēmējiem varētu dot savu ieguldījumu nākamā gada laikā finansējuma palielināšanai.
Tāpat sēdes laikā iezīmējās, ka IZM budžeta projektā patlaban nav ieplānots finansējums, lai pildītu noslēgto Eiropas sadarbības valsts līgumu starp Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Latvijas valdību. Liepiņa minēja, ka tā spēkā stāšanās termiņš ir nākamā gada marts, bet līdz tam tas būtu jāratificē parlamentam. Ja neiegūs finansējumu dalības iemaksai, tas varētu novest Latviju neērtā situācijā un, iespējams, ar nest negatīvu publicitāti, pieļāva Liepiņa.
Apakškomisijā norādīja arī uz to, ka Latvijas ieguldījums ietvarprogrammā ir lielāks nekā spēja atpelnīt. Liepiņa atzina, ka viens no iemesliem ir līdzfinansējuma trūkums.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš klāstīja, ka tie projekti, kuros piedalās Latvijas zinātnieki, ir sekmīgi un sekmīgo projektu procents ir virs vidējā. Viņaprāt, problēma ir nepietiekamā zinātnieku skaitā. "Ja mēs paskatāmies uz Igauniju un Somiju, kas atpelna divreiz vairāk nekā iemaksā, tad viņu augsti kvalificēto zinātnieku skaits ir ievērojami lielāks, bet viņu sekmības procents ir aptuveni tāds pats," izteicās Siliņš.
Zinātnes padomes priekšsēdētājs uzsvēra: "Kamēr mums Latvijā nebūs daudz labu zinātnieku, tikmēr mēs nevaram cerēt gūt pozitīvu rezultātu konkursā uz Eiropas Komisijas iepirkumu." Uz sarakstu