FM: ekonomikas pieauguma tempi ir kļuvuši mērenāki
Iepriekš jau tika prognozēts, vājā ekonomiskā situācija eirozonā šī gada sākumā ietekmēs arī Latvijas izaugsmes rādītājus, kā rezultātā ekonomikas pieauguma tempi ir kļuvuši mērenāki, pilsēta informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.
Kā pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv noskaidroja Centrālās statistikas pārvaldē, šī gada pirmajā ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 3,1%.
IKP ietekmēja apjomu kāpuma temps mazumtirdzniecībā par 6%, būvniecībā – par 9%. Apstrādes rūpniecības ražošanas temps krities par 5%. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni IKP palielinājies par 1,2%.
"Ātrais novērtējums par Latvijas IKP izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī apliecina jau iepriekš izteiktās bažas, ka pieprasījuma izmaiņas ārējos tirgos agrāk vai vēlāk, bet atstās ietekmi arī uz Latvijas eksportu un attiecīgi kopējās izaugsmes tempu. Vienlaikus, lai arī IKP izaugsmes temps gada griezumā ir samazinājies, ceturkšņu griezumā Latvijas ekonomika joprojām uzrāda labus un noturīgus rezultātus", pauda Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā norāda Pavļuts, jāņem arī vērā, ka pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū, kas šobrīd uztur ekonomikas izaugsmes tempus, bijis iespējams, pateicoties sekmīgajam apstrādes rūpniecības un citu eksportējošo nozaru sniegumam iepriekšējos periodos. Turklāt ir pamats cerēt, ka gada otrajā pusē situācija Latvijas eksporta tirgos uzlabosies, kas sniegs iespējas mūsu eksportētājiem kāpināt ražošanas apjomus. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka mēs nevaram gulēt uz esošajiem lauriem un visos līmeņos ir jāturpina aktīvs darbs pie eksporta iespēju paplašināšanas, produktivitātes pasākumiem, darba tirgus politikas sakārtošanas, izglītības sistēmas reformas, uzņēmējdarbībai labvēlīgas nodokļu politikas izveides un revīzijas enerģētikas politikā, kas viss kopā ietekmē mūsu starptautisko konkurētspēju.
"Vājais pieprasījums ārējos tirgos lielā mērā ir ietekmējis pamatā uz eksportu vērstās nozares. Šogad 1.ceturksnī apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi bija mazāki nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Arī pārvadāto un pārkrauto kravu apjomi dzelzceļā un ostās atpaliek no pagājušā gada rādītājiem. Tajā pašā laikā palielinās uz iekšējo tirgu orientēto nozaru devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē. Piemēram, mazumtirdzniecības apjomi šogad 1.ceturksnī bija par 6,3% lielāki nekā pirms gada", skaidroja Salmiņš.
Ārējā vidē joprojām pastāv ļoti liela nenoteiktība par tālākajām attīstības perspektīvām. Daļā no mūsu preču noieta tirgiem vismaz šī gada pirmajā pusē kopējais pieprasījums būs zems un ekonomiskās situācijas uzlabošanās gaidāma gada otrajā pusē, tomēr atveseļošanās būs pakāpeniska. Tas nozīmē, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums kopumā šogad būs mērenāks nekā iepriekšējos gados. Vienlaikus gaidāms straujāks pieprasījuma kāpums iekšējā tirgū, ko noteiks pakāpeniska situācijas uzlabošanās darba tirgū. Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā 2013.gadā varētu būt 4% robežās.
Uz sarakstu