Banner 980x90

FM: eksportam joprojām pozitīva gada izaugsme

Šā gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums vāja ārējā pieprasījuma un atsevišķu nozaru problēmu ietekmē turpināja uzrādīt lejupvērstu tendenci, eksportam samazinoties par 2,5%, bet importam saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī, pilsētas informācijas portālam Pilseta24.lv pavēstīja Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā eksporta apjomi sezonālu apstākļu ietekmē mēneša laikā samazinājās visās preču grupās, tomēr, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pagājušajā gadā, eksports ne tikai noturējies pērnā gada līmenī, bet, neskatoties uz metalurģijas nozares ievērojamo negatīvo devumu, bija par 1,8% lielāks.
Lielo metalurģijas nozares produkcijas kritumu jūnijā kompensēja ievērojamais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, ko pamatā noteica kāpums graudaugu eksportā. Vērtējot pārējo preču grupu sniegumu jūnijā, jāsecina, ka, lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, izaugsme lielākajā daļā grupu ir negatīva, kas daļēji varētu būt saistīta ar mazāku darbadienu skaitu, gada griezumā joprojām saglabājas pozitīvi izaugsmes tempi.

Izaugsmes līderi joprojām ir lauksaimniecības preču un mehānismu eksports, kas salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju palielinājušies attiecīgi par 22,2% un 18,9%. Par spīti bažām pozitīvu izaugsmi joprojām uzrāda kokapstrādes produkcijas eksports, jo, lai arī tās izlaides apjomi šī gada pirmajā pusgadā ir bijuši gandrīz vienādi ar pērnā gada attiecīgajā periodā saražoto apjomu, apgrozījuma un eksporta apjomi faktiskajās cenās ir pieauguši, kas varētu liecināt, ka kāpj pievienotā vērtība šajā nozarē.

Importa izaugsmes tempi arī šā gada jūnijā saglabājās zemāki nekā eksporta. Salīdzinājumā ar maiju imports pieauga par 0,3%, bet bija par 9,9% mazāks nekā pērnā gada jūnijā. Lielākās izmaiņas importā joprojām noteica starppatēriņa preču imports, jūnijā turpinot pieaugt koksnes un tās izstrādājumu importam. Tas liecina, ka ražotāji izejvielu trūkumu turpina kompensēt ar ievestiem materiāliem.

Kritumu izstrādājumu importā noteica arī A/S "Liepājas metalurgs" ražošanas apturēšana un līdz ar to mazāka nepieciešamība pēc izejmateriāliem. Tāpat negatīvas tendences saglabājas minerālproduktu un satiksmes līdzekļu importā. Šeit jāatzīmē, ka tās ir nozares, kuru darbība ir cieši saistīta ar preču uzglabāšanu tālākai izvešanai.

Saglabājoties vājai Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmei un attiecīgi arī vājam ārējam pieprasījumam, turpinājās Latvijas eksporta izaugsme šā gada pirmajā pusgadā, apliecinot, ka eksporta attīstību lielā mērā nodrošināja konkurētspējas nevis ārējā pieprasījuma pieaugums. Kopumā pirmajā pusgadā ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 7469,3 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu pieaugot par 2,3%. Eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo pusgadu ir audzis par 7,0%, sasniedzot 3357,4 miljonus latu.

Neskatoties uz pēdējo mēnešu svārstībām, atšķirīgu nozaru attīstības tempu un citiem ierobežojošiem faktoriem, kopumā eksporta apjomi pirmajā pusgadā ir auguši lielākajā daļā Latvijas eksporta nozaru. Bez metalurģijas nozares negatīvās ietekmes eksporta apjomu pieaugums pirmajā pusgadā bija 11,5%, kas vērtējams kā ļoti labs sniegums pašreizējā ārējā pieprasījuma apstākļos. Savukārt importa apjoms gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 4111,9 miljonus latu, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2012. gada atbilstošajā periodā. Diemžēl negatīvā importa dinamika otrajā ceturksnī ļauj prognozēt, ka investīciju aktivitāte joprojām saglabājas zema, un to devums IKP izaugsmē būs negatīvs.

Jāatzīmē, ka vidējā termiņā liela nozīme būs gan konkurētspējas, gan ārējā pieprasījuma attīstībai, ko noteiks ekonomiskās situācijas norises gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā situācija ārējā vidē šobrīd turpina būt stagnējoša – tā neuzrāda straujus uzlabojumus, bet tajā pašā laikā nepasliktinās.

Šā gada jūlijā Starptautiskais Valūtas fonds ir pārskatījis uz leju globālās izaugsmes prognozes, kam par pamatu ir vājāka attīstības valstu, galvenokārt Ķīnas, izaugsme, kā arī ieilgusī recesija eirozonā. Lai arī Ķīna un citas attīstības valstis nav ierindojamas starp galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, lēnāka izaugsme Ķīnā un līdz ar to mazāks pieprasījums pēc investīciju precēm var atstāt negatīvu iespaidu uz tādām Eiropas valstīm kā Vācija, kas savukārt var paildzināt Eiropas izeju no recesijas fāzes.

Tomēr vismaz pagaidām norises Eiropā ļauj optimistiskāk skatīties nākotnē, jo apsteidzošie rādītāji liecina, ka uzņēmēju un patērētāju noskaņojums jūlijā ir uzlabojies jau trešo mēnesi pēc kārtas, uzrādot augstāko vērtību kopš 2011. gada augusta. Un, ja iepriekš eksporta noturību pret ārējās vides ietekmi nodrošināja konkurētspējas pieaugums, tad otrajā gada pusē artavu eksporta pieaugumā varētu dot arī augošais pieprasījums.

Turpina uzlaboties arī ES rūpnieku noskaņojums, un pakāpeniska rūpniecībā strādājošo uzņēmēju konfidences paaugstināšanās pēdējos mēnešos vērojama arī Latvijā, kur tā sasniegusi augstāko līmeni kopš februāra. Pirmie pozitīvie signāli ļauj optimistiskāk skatīties uz Latvijas eksporta attīstību tuvākajā nākotnē, un prognozēt, ka preču eksports, ja arī būtiski nepieaugs, tad vismaz saglabāsies esošajā līmenī. Savukārt augošs ārējais pieprasījums varētu atjaunot pēdējā gada laikā stagnējošo investīciju apjomu ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai.

Pilseta24.lv jau vēstīja, ka šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,5%, bet importa vērtība pieauga par 0,3%.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)