FM: kavēšanās ar budžeta pieņemšanu var bremzēt valsts izaugsmi
"Savlaicīgai budžeta pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā, un kavēšanās var bremzēt valsts ekonomisko attīstību. Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka budžeta apstiprināšanu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras, piešķirot valstij attiecīgu kredītreitingu, jo galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Normatīvais regulējums paredz risinājumu situācijai, ja ārkārtas iemeslu dēļ gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam. Ja tā notiek, tad finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka
* tiek turpināta iepriekšējā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, lai nodrošinātu jau uzsākto procesu nepārtrauktību;
* netiek finansēti jauni pasākumi un projekti. Tas nozīmē, ka valsts attīstība un iecerētas jaunas politikas (jaunas investīcijas, minimālās darba samaksas pieaugums, papildu finansējums veselības aprūpes finansēšanai) netiek īstenotas;
* tiek turpināta uzņemto starptautisko saistību izpilde un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana;
* izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējam gadam plānotajiem izdevumiem.
Lai gan varētu uzskatīt, ka gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanos ar nelielu nokavēšanos nenodarīs valstij un iedzīvotājiem kaitējumu, tomēr šāds uzskats ir maldīgs, jo, neapstiprinot jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu, netiek apstiprināta arī budžetu pavadošo likumprojektu pakete, kas satur visas iecerētās izmaiņas un jauninājumus politikā (piemēram, minimālās algas apmēra pieaugums, nodokļa likmes izmaiņas), un kas parasti stājas spēkā gada pirmajā dienā.
Tāpat šādā gadījumā problemātiska ir tādu pasākumu finansēšana, kuriem nākamajā gadā nepieciešami būtiski lielāki līdzekļi, salīdzinot ar šo gadu, piemēram, Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā un Latvijas 2015. gada prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana. Vienlaikus būtu jānodrošina papildu darbs pie pagaidu budžeta sagatavošanas un administratīvais darbs pie skaitlisko datu pārgrāmatošanas no pagaidu budžeta uz jauno budžetu, kas ietver ļoti lielu cilvēku, laika un finanšu resursu patēriņu.
Apstiprinot pagaidu budžetu, neatrisināta paliek virkne jautājumu attiecībā uz pašvaldību budžetu stabilitāti, tajā skaitā netiek ieviesti iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma kompensējošie pasākumi. Tādējādi pašvaldības nespēs pilnvērtīgi nodrošināt savas funkcijas nākamajā gadā paredzētajā apjomā.
Latvijā pagaidu budžets līdz šim ir ticis apstiprināts divas reizes – 1999.gadā un 2003.gadam, kad Saeima bija izteikusi neuzticību valdībai. Savukārt pārējos, tai skaitā Saeimas vēlēšanu gados, budžets ir pieņemts savlaicīgi un stājies spēkā 1. janvārī.
FM atgādina, ka atbilstoši likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam, kā arī likumprojekta par valsts budžetu 2014. gadam sagatavošanas grafikam valsts budžeta likumprojektu ir paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 27. septembrī.
Uz sarakstu
