"Forbes" Baltiju nodēvē par labas ekonomikas politikas triumfu
"Eirozonas krīze turpinās kā sliktas ziepju operas atkārtojumu sērijas. Vienīgās nemainīgās lietas ir palīdzības iedalīšana un rožaini scenāriji. (..) Turpretī taupīgās Baltijas valstis ir pārspējušas savus Eiropas kaimiņus," raksta žurnāls.
"Kamēr attiecībā uz pārējo Eiropu jāprāto, kurai no nācijām nebūs vajadzīga palīdzība, Baltijas trijotne demonstrējusi ekonomisko reformu mākslu. Fiskālā savaldība nodrošina ekonomisko pieaugumu. Šī pieredze piedāvā reformu modeli pārējam kontinentam un tālāk," norāda žurnāls.
"Forbes" rakstā plaši aprakstīta Baltijas valstu ekonomika pirmskrīzes laikā, smagā ekonomiskā krīze un stingrie taupības pasākumi, kas ļāvuši izvairīties no valsts parāda palielināšanas, kā arī stabilā ekonomikas izaugsme pēdējos gados.
Žurnāls norāda, ka Baltijas stāsts sniedz vairākas mācības - neuzkrāt lielu valsts parādu, necensties stimulēt ekonomiku ar izdevumu palielināšanu, kas tikai palielinās valsts parādu, bet ilgtermiņā neveicinās izaugsmi. Smagi lēmumi ir jāpieņem ātri, jāsaglabā fiskālā atbildība, jāsamazina budžeta izdevumi, un nevajadzētu "gulēt uz lauriem", jo vienmēr var darīt kaut ko vairāk.
"Forbes" rakstā gan pieļauta kļūda attiecībā uz Latvijai piešķirto starptautisko palīdzību. Žurnāls raksta, ka "Latvija plāno līdz 2014.gadam atmaksāt no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas saņemto aizdevumu".
Kā ziņots, starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk nekā pusi - 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).
Latvija no SVF aizņēmās 820,2 miljonus latu. SVF aizdevumu Latvija atmaksāja pērn vairākos maksājumos. Aizdevums tika atmaksāts SVF pirms termiņa.
Valsts kases mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Latvijai no starptautiskajā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem EK 2014.gadā ir jāatmaksā 702,8 miljoni latu, bet 2015.gadā - 843,4 miljoni latu. Pēc tam valstij - 2019.gadā - ir jāatmaksā 351,4 miljoni latu, bet pēdējā aizdevuma daļa 140,6 miljonu latu apmērā jāatdod 2025.gadā.
Savukārt Pasaules Bankai aizdevums 281,1 miljona latu apmērā jāatmaksā laikā no 2015.gada līdz 2020.gadam.
EK aizdevuma pirmstermiņa atmaksa nav iespējama, jo aizdevums Latvijai tika nodrošināts no finanšu resursiem, kas piesaistīti Eiropas Savienībai, emitējot vērtspapīrus finanšu tirgos, un neietver pirmstermiņa atmaksas iespējas. Savukārt Pasaules Bankas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa būtu saistīta ar nesamērīgi lielām soda naudām, kā rezultātā šī aizdevuma atmaksa pirms termiņa ir finansiāli neizdevīga.
Uz sarakstu
