Gada laikā Latvija riskē zaudēt vairākus miljonus latu nodokļu naudas
Valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ, piecu gadu laikā, Latvijas budžetam garām jau paslīdējuši nodokļi piecu miljoni latu apmērā, kas nonākuši mūsu kaimiņu - lietuviešu un igauņu - valsts kasēs, un pie nodokļu pašreizējās politikas nākamā gada laikā budžets varētu zaudēt vēl 1,4 miljonus latu, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.Kulbergs arī brīdina, ka, savukārt, ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts "Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu summas.
2007.gadā pieņemtie ierobežojumu nosaka, ka par reprezentatīvām jeb Premium klases automašīnām uzskatāmas tādas, kas ir dārgākas par 30 000 latu (25 424 LVL +PVN). Šis iedalījums ir novecojis, ņemot vērā, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma dēļ, Premium zīmolu automobiļu cenas, sākot ar 2007.gadu, palielinājušās vidēji par 10%. Tāpēc ieviešot jauno likumprojektu Latvija riskē ar to, ka viņi uzņēmumi automašīnas, kas vērtīgākas par 30 000 LVL centīsies reģistrēt kaimiņvalstīs, kur gan nodokļi, gan reģistrēšanas izmaksas ir vismaz par 60-70% zemākas nekā Latvijā.
Kulbergs skaidro: "Par to, ka Latvijas uzņēmēju automašīnas tiek reģistrētas ārpus Latvijas varam pārliecināties, ieskatoties CSDD statistikā. Kopš 2007.gada ik gadu no 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet izņēmušas atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Ja salīdzina izcenojumus uz šo brīdi, tad piecu gadu griezumā izmaksas par vienu uz to pašu automašīnu Latvijā uzņēmējam izmaksā 15 422 latu, Igaunijā 5 576 lati, bet Lietuvā 8 739 lati. Tā ir ļoti būtiska atšķirība, turklāt pēc jauno grozījumu ieviešanas ar 2014.gada 1.janvāri, izmaksas Latvijas, ja šo Premium klases automašīnu vēlēsies reģistrēt kā uzņēmumam piederošu, pieaugs līdz pat 24 211 latiem piecu gadu griezumā. Šādā gadījumā vēl lielākam skaitam uzņēmēju liks aizdomāties par savas automašīnas reģistrēšanu ārpus Latvijas. Izanalizējot situāciju, esam vērsušies pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā sakārtot šo jomu tā, lai ieguvējs būtu valsts budžets un luksus klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos."
Kulbergs arī norāda, ka atbalsta Finanšu ministrijas vēlmi ierobežot uzņēmumus bez apgrozījuma un peļņas reģistrēt reprezentatīvus auto, tomēr viņš uzskata, ka ir pašreizējā luksus automašīnas definīcija ir novecojusi un noteiktais cenas slieksnis neatbilst reālajai situācijai. Tāpēc auto asociācija aicina skaidri definēt luksus auto klasi un veikt nopietnu pārrēķinu, nosakot luksus klases auto cenas slieksni.
"Mūsu izstrādātais automašīnu klasifikators nosaka, ka luksus un reprezentatīvā automobiļa statusam atbilst "lielā Premium klase", "kupejas, kabrioleti un rodsteri premium", kā arī zaļās automašīnas, piemēram, Opel Ampera un Toyota Plug-in Hybrid. Šāds iedalījums tiek veikts pamatojoties uz to, ka reprezentācijas jeb luksus auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildus komforta elementiem u.tml.," skaidro Kulbergs.
Ņemot vērā klasifikāciju un to, ka automobiļa cena nekādā gadījumā nenosaka, ka vienas un tās pašas klases automobilis var kļūt par luksusa preci, auto asociācija ierosina par luksusa jeb ekskluzīvu preci automašīnu uzskatīt gadījumos, ja tā vērtība bez PVN pārsniedz vismaz 41 320 latu, kā arī tiek aicinātas iesaistītās puses nopietni diskutēt par luksus auto definīciju un cenu slieksni, lai valsts budžetā ieripotu papildu plānotie miljoni. Uz sarakstu