Gaismas pils jumta būvniecībā ieguldīs miljonus
"Teika ir tālu no topošās LNB, bet ne tik tālu, lai būtiski atšķirtos saules spīdēšanas apjoms. Pēdējo divu gadu laikā saražotās elektroenerģijas daudzums ir virs 600 kilovatiem gadā no viena kvadrātmetra. Teorētiski aprēķini tiek veikti pēc maksimuma, un realitātē rādījumi ir citādi." Neatkarīgajai norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, FEI direktors Juris Ekmanis.
Viņš apgalvo, ka viena kvadrātmetra saules paneļa fotoelementu pašizmaksa svārstās no 2500 līdz 3500 latiem. "Pēc maniem aprēķiniem, Latvijā šie paneļi atmaksātos 40 līdz 50 gadu laikā. Teorētiski tādu laiku tie var kalpot, taču praktiski ne, jo vidējais kalpošanas laiks ir no 20 līdz 30 gadiem. Papildus tam jārēķina apkope un tīrīšana – kvēpi, kaiju apķēzījumi. Protams, tā ir lieliska zaļās enerģijas ražošanas forma, taču šobrīd to var darīt tikai turīgi cilvēki," pārliecināts ir J. Ekmanis.
KM preses pārstāve Dace Vizule apgalvo, ka ideja Gaismas pils jumtā būvēt saules bateriju paneļus nāk no projekta autoruzraudzības grupas. "Šāds ierosinājums tika pamatots, ņemot vērā atbilstošu ēkas jumta virsmas daļas novietojumu pret dienvidiem un piemērotu plaknes slīpuma (pacēluma) leņķi pret sauli. Iestrādāti jumta plaknē, šie paneļi noteiktās vietās aizvietos nerūsējošā tērauda jumta segumu, taču pielāgotas krāsas un virsmas faktūras dēļ neizmainīs ēkas ārējo vizuālo tēlu," laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze skaidro D. Vizule.
Ēkas dienvidu pusē uz jumta varētu novietot līdz 952 kvadrātmetrus paneļu, atkarībā no piegādātāja summa par to iegādi varētu svārstīties no 2,38 miljoniem līdz 3,33 miljoniem latu.
Uz sarakstu
