Gulbe: nav vienprātības valsts iepirkumu prasībās
"Šī ir vislielākā problēma. Pircējs prasa piena produktu un konservētu zaļo zirnīšu piegādi, bet ar šādu nosacījumu ikviens ražotājs automātiski tiek izslēgts no aprites. Tātad apzināti vai neapzināti tiek lobētas starpniekfirmas. Ir gadījumi, kad konkursos, kuros piedalās ražotājs, citi dalībnieki šī uzņēmuma ražotos produktus piedāvā lētāk nekā pats ražotājs. Ja starpnieks uzvar, viņš ierodas pie ražotāja un prasa zemāku cenu vai arī prasa komisijai celt cenu savā piedāvājumā. Un komisija bieži vien piekrīt. Tomēr ļoti daudzos konkursos ražotāji nevar piedalīties tāpēc, ka ir izveidots šis "apvienotais grozs"," sacīja Gulbe.
Problēma ir arī tā, ka daudzi rīkotāji nesaprotot, kā veidot konkursu nolikumus, kaut gan viņiem ir vislabākie nodomi iepirkt kvalitatīvu vietējo pārtiku.
"Piemēram, kādam dzirnavniekam bija gadījums ar četru graudu pārslām. Tām būtu jābūt gatavotām noteiktās proporcijās. Bet ir tirgotāji, kas rēķina - rudzi patlaban maksā 60, bet kvieši - 100 latus. Protams, 95% lielu īpatsvaru pārslās veidos rudzu milti. Ļoti svarīgi, lai konkursa nosacījumos būtu stingri noteiktas produktu sastāvam izvirzītās augstās kvalitātes prasības. Tas atsijātu no dalībnieku skaita apšaubāmus piedāvājumus," norādīja Gulbe.
Tāpat viņa sacīja, ka likumdošana vietējam ražotājam dod iespēju konkurēt ar importu, tomēr iepirkumu likumdošana ir pārāk sarežģīta. "Strīdi ar pārējiem konkursa dalībniekiem prasa laiku, bet produktus vajag uzreiz. Konkursu rīkotāji atzīst - viņi nespēj sagatavot konkursu un cenu aptauju nolikumus. Bērnudārzā nolikumu raksta vadītāja, palīdz pavārs, iespējams, arī kāda audzinātāja, tikmēr vairumtirgotājiem juridisko pakalpojumu sniedzēju netrūkst."
Gulbe arī atgādināja, ka jau 2008.gadā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts sāka nacionālā iepirkuma pilotprojektus. Rezultāti parādījuši optimistisku ainu - likumdošana ļauj konkursā uzvarēt kvalitatīviem pašmāju produktiem ar importam konkurētspējīgu cenu.
"Šo iepirkumu darbības shēmu esam prezentējuši gan Zemkopības un Ekonomikas ministrijai, premjeram, bet nevienam nav bijusi vēlme jautājumu virzīt tālāk valstiskā līmenī. Izskaidrojums tikai viens - dažādām ārvalstu kompānijām un vairumtirdzniecības firmām šeit ir spēcīgs lobijs. Tāpat izskatās, ka priekšlikumi tiek "sijāti" arī pēc tā, vai attiecīgai ministrijai priekšlikumu sniedzējs ir vai nav pietuvināts, kamēr valstiskās intereses paliek otrajā plānā," rezumēja LTVC vadītāja.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
Uz sarakstu
