Gulbe: pavasarī nāksies pārsēt vairāk nekā 50% ziemāju
Lai gan šā gada rudens un ziemas sākums ziemājiem bija labvēlīgs, janvāra otrās puses un februāra sākuma ilgais un spēcīgais kailsals sējumiem ir nodarījis neredzēti lielus postījumus, līdz ar to šajā sezonā zemniekiem varētu nākties pārsēt vairāk nekā pusi ziemāju lauku, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
"Diemžēl skaidrs, ka graudkopības saimniecībām šī ziema bijusi īpaši nelabvēlīga. Ja iepriekšējos gados ziemāju pārziemošana atšķīrās pa reģioniem, šoreiz nopietni postījumi ir visā Latvijā. Augu augšana ir atsākusies netipiski agri, un tagad ļoti būtiski ziemas novārdzinātos augus steidzami nodrošināt ar tiem nepieciešamajām barības vielām. Vēl traģiskāku šo situāciju var radīt prognozētā ziemas atgriešanās. Šis gads ir sācies ļoti smagi," norādīja Gulbe.Pat tie zemnieki, kuriem ir liela pieredze, patlaban ne vienmēr spēj novērtēt lauku patieso stāvokli, jo ar tādiem sala bojājumu postījumiem sastopas pirmo reizi, atzina LTVC vadītāja.
Visnopietnākie postījumi tiek prognozēti ziemas rapsim. Lielo aukstumu pārdzīvojušie augi pašreizējā brīdī cieš no pārlieku lielā mitruma, jo augsnes apakšējie slāņi vēl joprojām ir sasaluši un neļauj liekajam mitrumam aizplūst no tīrumiem. Ziemas kviešiem visvairāk cietušas ir siltākam klimatam selekcionētās šķirnes un tīrumi, kuros rudens kopšanas darbi nenodrošināja sabalansētu augu barošanos un pilnvērtīgu barības vielu uzkrāšanu.
Rudzu pārziemošana ir salīdzinoši veiksmīgāka, jo Latvijā pamatā audzē aukstumizturīgās šķirnes. Siltākam klimatam piemērotākās rudzu šķirnes arī nopietni cietušas. Latvijas siltākajos reģionos un vieglākajās augsnēs rudzu veģetācija ir jau sākusies.
Pērn Latvijā graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175 700 tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, kad pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža - 2,1 miljons tonnu.
Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā. Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20 300 hektāriem jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu - par 21 400 hektāriem jeb 22,2%.
Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 000 hektāru jeb 3,5%, tai skaitā rudzu - par 7900 hektāriem jeb 21,3%, ziemas kviešu - par 4400 hektāriem jeb 1,7%.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
Uz sarakstu
