Iecere būvēt Rīgā atkritumu šķirošanas rūpnīcas var novest pie kara nozarē
Iedzīvotāji Rīgā un Pierīgā patlaban rada aptuveni 40 – 45% no visā valstī radītā sadzīves atkritumu daudzuma, kas pavisam veido apmēram 750 000 tonnu.
Rīgas pašvaldībai piederošais SIA "Getliņi eko", kas apsaimnieko arī atkritumu noglabāšanas poligonu, pērn 21.decembrī izsludināja trešo konkursu par jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību uzņēmuma teritorijā. "Konkursa ilgums ir divi mēneši. Rūpnīcas jauda ir iecerēta visas Rīgas un mūsu Pierīgas partneru apkalpošanai. No savāktajiem atkritumiem ir iecerēts atdalīt atkritumu degošo, pūstošo un inerto daļu. Patlaban, noglabājot poligonā visus atvestos atkritumus, aptuveni vienu trešdaļu pārstrādājam siltumā un elektroenerģijā. Pēc šķirošanas rūpnīcas uzbūvēšanas piecu, septiņu gadu laikā esam iecerējuši noglabāt vien 15% atvesto atkritumu," teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Vairāki uzņēmēji – SIA "Eko Rīga" un SIA "Vides pakalpojumu grupa" – pārstāvji plašsaziņas līdzekļos ir izteikušies, ka īsā termiņa dēļ starptautiskais konkurss ir atkal lemts neveiksmei. Tādā gadījumā pašvaldība šķirošanas rūpnīcu būvēšot pati, apstiprināja I. Stirāns.
Viss it kā būtu ļoti labi – atšķirojot otrreizējai pārstrādei izmantojamos atkritumus un vēlāk tos pārstrādājot, mazāk atkritumu būtu jānoglabā, būtu ilgāks poligona darbības laiks, tiktu saudzēta daba. Tomēr savas šķirošanas rūpnīcas ar ES fondu naudas atbalstu gatavojas būvēt arī vairāki atkritumu apsaimniekošanas operatori, vakar apstiprināja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs. "Tas nozīmē konkurenci, un tā atkritumu apsaimniekošanas nozarē nenozīmē pakalpojuma maksas samazinājumu. Iemesls – visiem operatoriem, šķirotājiem, visticamāk, nepietiks atkritumu," tā I. Stirāns. Viņš nosauc Tallinas piemēru, kur atkritumu saimniecībā ieviesti brīvā tirgus principi – Tallinā abas šķirošanas rūpnīcas darbojas ar 20 – 40% lielu jaudu, bet tarifs par vienas tonnas sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā ir Ls 35. Salīdzinājumam – Getliņu poligonā maksa ir vien Ls 16,65. Šo maksājumu veido Ls 7 lielais dabas resursu nodoklis, 21% PVN un Ls 9,65 paša "Getliņi eko" izmaksas.
SIA "Jūrmalas ATU" direktors Jānis Lediņš teic, ka arī viņa uzņēmums Pierīgā būvēs atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Viņš nepiekrīt, ka šā iemesla dēļ cilvēkiem par atkritumu izvešanu būs jāmaksā vairāk. "Ja atkritumu visiem nepietiks, kādam rūpnīca būs jāslēdz. Tarifam nevajadzētu kāpt," tā uzņēmējs.
I. Stirāns brīdina, ka Latvijā, ja vēlamies dzīvot tīrā vidē, nenovēršami kāps maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Salīdzinājumam – ES četru cilvēku ģimene par atkritumu apsaimniekošanu gadā maksā vidēji Ls 280, bet Latvijā vien Ls 36 ("Eurostat" dati). Mūsu valstī tarifi ir, piemēram, trīs četras reizes zemāki nekā Igaunijā. Bet LASUA izpilddirektors uzsver – cenas kāpuma iespēja nav tik viennozīmīga. "Tiks ietaupīts dabas resursu nodoklis un pārdoti otru reizi pārstrādājamie materiāli," tā A. Nikolajevs.
Patlaban valstī darbojas divas atkritumu šķirošanas rūpnīcas – viena Brocēnu pusē, otra – kopš 2011. gada Vidzemē, Daibē.
SIA "ZAAO" Daibes poligona direktors Ģirts Kuplais teic, ka atkritumu šķirošana ļauj samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu par 50%. "Jau kopš 2006. gada ir noteikts, ka apglabāt drīkst vien apstrādātus atkritumus, un mēs to darām. Šķirojam metālus, bioloģiski dalošos atkritumus un tos, kurus var izmantot dedzināšanai (RDF)," teic uzņēmējs. Tiesa, dedzināmajiem atkritumiem patlaban Latvijā nav noieta.
Atkritumu šķirošanas iekārtas ir nopirkusi arī SIA "Vidusdaugavas SPAAO" Aizkrauklē, tomēr RDF tirgus trūkuma dēļ uzņēmums patlaban iekārtas nedarbina, vakar apstiprināja direktors Jānis Daģis.
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu
Uz sarakstu
