Iedzīvotāju gatavība eiro ieviešanai zema
Iedzīvotāju gatavība eiro ieviešanai joprojām zema, taču uzņēmēji pārejai uz eiro ir vidēji gatavi, liecina "Swedbank" un "TNS Latvia" veidotā "Latvijas eiro gatavības indeksa" trešais mērījums.Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss audzis par trim punktiem, sasniedzot 34 punktus no maksimāli 100 iespējamajiem. Tas ir zems gatavības līmenis brīdī, kad līdz eiro ieviešanai palikuši trīs mēneši, vērtē pētījuma veicēji.
Uzņēmēju gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā audzis par četriem indeksa punktiem, sasniedzot 54 punktus no 100 iespējamajiem, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.
Tomēr "Swedbank" valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs žurnālistiem atzina, ka uzņēmēju gatavības indekss ir nepietiekams. Patlaban uzņēmēju gatavībai būtu jābūt jau 70 vai 80 punktu robežās, atzina bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un uzsvēra, ka uzņēmumiem līdz eiro ieviešanai atlikušas vēl četras dienas, jo tieši tad sāksies dubultās cenu atspoguļošanas periods latos un eiro.
Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro.
Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums - šis rādītājs būtiski audzis, un patlaban jau 70-80% ir labi informēti par darāmo. Ruļovs atzina, ka uzņēmējiem patlaban var manīt "studenta sindromu" pēdējā brīdī pirms eksāmeniem, proti, uzņēmēji redz, cik daudz jāizdara un cik maz laika tam palicis, un tas rada stresu.
Septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās pilnībā informēti par eiro ieviešanu, un tas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā. Būtisks zināšanu uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos, kur strādā līdz 49 darbiniekiem, Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.
Tomēr vērojams kontrasts starp uzņēmēju diezgan augsto informētību un daudz kūtrākiem rīcības rādītājiem. Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (62%), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (60%), gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (49%), kā arī plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem (46%).
Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju. To izdarījuši 27%, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā. Naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu plāno 22%, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar jūniju.
Piektdaļa plāno pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei, kas ir par 14 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Ceturtdaļa aptaujāto informē darbiniekus un rīko apmācības, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk. No aptaujātajiem uzņēmumiem 40% plāno kasu pārprogrammēšanu, 26% sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu, 19% plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam, 15% plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju.
Patlaban eiro ieviešanai gatavāki ir tirdzniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumi, lielāki uzņēmumi, Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmumi, kamēr zemāka eiro gatavība ir lauksaimniecības un ražošanas nozares uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kuros strādā līdz desmit darbiniekiem. Ruļovs vērtēja, ka varbūt tas ir tāpēc, ka ražošanas nozarei ir mazāk saskarsmes ar skaidro naudu, bet lauksaimniekiem pēdējos mēnešos bija aktuāla ražas audzēšana un novākšana.
Iedzīvotāju gatavības indekss eiro ir zemāks, taču iedzīvotājiem vēl ir garāks periods gatavoties - līdz eiro dienai vēl ir 97 dienas.
Indekss rāda, ka iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties - apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem - ģimenes ikmēneša ienākumi ir vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem, liecina indeksa vidējais svērtais rādījums.
Iedzīvotāju zināšanas par pāreju uz eiro ir augušas - pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par pāreju uz eiro jūtas 42% iedzīvotāju, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā jūnijā. Galvenā iedzīvotāju rīcība, gatavojoties pārejai uz eiro, joprojām ir informācijas ievākšana - 33% iedzīvotāju atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu. Salīdzinot ar jūniju, audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka ir uzzinājuši svarīgākos datumus pārejā uz eiro, ir informēti par maiņas kursu. 12% ik pa laikam aprēķina produktu vai pakalpojumu cenas eiro.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka skaidro naudu latos vai santīmos cenšas iztērēt, audzis līdz 5%. Tomēr vēl ir liela daļa iedzīvotāju, kas par saviem skaidras naudas uzkrājumiem latos un to pārvēršanu eiro vēl nedomā, atzīmē bankā.
"Swedbank" valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš mudināja iedzīvotājus jau tagad samazināt skaidras naudas īpatsvaru. Ja naudu glabā kontā, norēķinās ar maksājumu karti un rēķinus apmaksā elektroniski, tad pāreja uz eiro būs gandrīz nemanāma. Viņš atzīmēja, ka gada nogalē banku filiālēs rindās ar cilvēkiem, kuri vēlēsies pārvērst latus uz eiro, un uzņēmējiem, kuri nebūs pieteikušies eiro priekšpiegādei, stāvēs arī tie iedzīvotāji, kuri vēl pieturas pie "veciem paradumiem", piemēram, samaksā bankas filiālē rēķinus. Tāpēc banka rosina naudu iemaksāt kontā, kur tā no latiem uz eiro tiks konvertēta automātiski pēc valsts fiksētā kursa un bez komisijas maksas.
Indeksa rādītājs, kas raksturo iedzīvotāju apmierinātību, liecina, ka par eiro ieviešanu ir tikai 26% iedzīvotāju - tik daudzi eiro ieviešanu novērtējuši pozitīvi jeb skalā no septiņiem līdz desmit punktiem. Savukārt no uzņēmējiem eiro ieviešanu pozitīvi vērtē 45%.
"Latvijas eiro gatavības indeksa" trešo mērījumu "Swedbank" sadarbībā ar "TNS Latvia" veica septembra sākumā, visā Latvijā aptaujājot 1015 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 500 uzņēmumu vadītājus. Tas ir svērtais vidējais indekss, kur minimālā iespējamā vērtība ir nulle indeksa punktu (absolūta negatavība eiro ieviešanai), bet maksimālā - 100 indeksa punkti (pilnīga gatavība eiro ieviešanai).
Otrais "Latvijas eiro gatavības indeksa" mērījums jūnijā rādīja, ka iedzīvotāju un uzņēmumu eiro gatavības indekss bija saglabājies salīdzinoši zems - 31 indeksa punkts iedzīvotājiem, kas ir tikpat, cik šī gada martā, un 50 punkti uzņēmumu vadītājiem.
Pirmais "Latvijas eiro gatavības indeksa" mērījums tika veikts šā gada martā. Šāds mērījums tiek veikts ik ceturksni Uz sarakstu