Banner 980x90

Īvāns mudina 4.maiju nostiprināt apziņā kā apliecināšanās svētkus

Dainis Īvāns/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
Dainis Īvāns/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
Šogad pirmo reizi ar Baltā galdauta svētkiem īpaša vērība tiks pievērsta 4.maijam, kuru bijušās Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns mudina nostiprināt apziņā kā apliecināšanās svētkus.

Baltā galdauta svētkiem veltītā preses konferencē Īvāns sacīja, ka 4.maijs ir apliecināšanās un uzvaras svētki. "Mēs svinam daudzus bēdīgus datumus, bet šis bija datums, kas apliecināja mūsu spēku," sacīja Īvāns.

Atsaucot atmiņā 1990.gada 4.maija notikumus, viņš klāstīja, ka, izejot pēc vēsturiskā balsojuma par brīvu Latviju ārā pie tautas, cilvēku pūlis jau gaidīja deputātus. "Cilvēki bija gatavi uz saviem pleciem deputātus aiznest līdz Daugavai. Man izdevās veiksmīgi izvairīties. Laime tajā brīdī bija ārkārtīgi augsta un liela. Nekad, cik vien dzīvoju šajā zemē uz un uz šīs pasaules, neesmu redzējis Latvijā tika daudz laimīgu un smaidošu seju kā 90.gada 4.maijā," uzsvēra Īvāns.

"Lai arī sākotnēji šķita, ka nekas nav mainījies, būtībā bija mainījies viss, jo mēs bijām mainījušies iekšēji, un tas bija svarīgākais. Mēs bijām palikuši iekšēji brīvi, mums bija parādījies tāds spēks, ka pretspēks neko nevarēja padarīt. Ar kodolraķetēm nevarēja nošaut to, kas bija mūsos iekšā. 4.maijā mēs sākām savu uzvaras gājienu, un tas noteica, ka Latvija pēc gada un dažiem mēnešiem kļuva pilnīgi brīva," akcentēja bijušais Augstākās Padomes pārstāvis.

Būtu svarīgi, ka 4.maijs katru gadu būtu tā diena, kad ar savējiem sasēžas kopīgi pie galda un garīgi atkal visi nobalsotu par neatkarību. Tas, ka gribam būt brīvi, ir jāapliecina katrai jaunai paaudzei no jauna, jo savādāk to vairs neuztversim kā vērtību, akcentēja Īvāns.

Baltā galdauta svētkos šogad aktīvi iesaistījušās dažādas pašvaldības. Latvijas valsts simtgades Radošās padomes pārstāve Rūta Dimanta pauda cerību, ka ar katru gadu kļūs arvien vairāk vietu un cilvēku, kuri iesaistīties Baltā galdauta svētkos. "No mums būs atkarīgs, vai pēc desmit un vairāk gadiem Baltā galdauta svētki jau būs kļuvuši kā nesaraujama tradīcija," piebilda Dimanta.

Baltā galdauta svētku formātu veido paši to rīkotāji, tomēr rīkotājiem tiek ieteikta kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem. Baltus galdautus aicina izmantot kā pašapziņas, lepnuma simbolu un vienojošo elementu.

Dimanta aicina Baltā galdauta svētkos padomāt par cilvēkiem, pateicoties kuriem Latvija ir brīva valsts, un dalīties sarunās, atmiņās un emocijās ar cilvēkiem par 4.maiju 1990.gadā.

Baltā galdauta svētki tiks svinēti Kandavā, Kuldīgā, Durbē, Alsungā, Rojā, Gulbenē, Cēsīs un daudzviet citur. Rīgā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pagalmā LMA, Latvijas Kultūras akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija aicinās ikvienu piedalīties mākslas performancē, atraktīvā veidā iepazīstot 4.maija būtību, un baudīt brīvdienu kopīgā piknikā. Balts galdauts tiks klāts arī Saeimā, bet fon Stricka villas dārzā pie desmit metrus gara galda būs gaidīti kaimiņi ar gardiem groziņiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piebilda, ka svētki ir brīdis, kad gribas būt kopā ar cilvēkiem, kas iedvesmo. Viņa pauda cerību, ka 4.maija Baltā galdauta svētki kļūs par tradīciju, kuru izdosies uzturēt.

1990.gada 4.maijā 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par brīvu Latviju. 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)