Izbeidz tiesvedību KNAB un Bojāra strīdā daļā par 13 300 latu atmaksu
Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, apgabaltiesa nolēma izbeigt tiesvedību par KNAB 2008.gada 12.jūnija lēmuma atcelšanu daļā, kurā Bojāram lūgts labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 13 300 latu apmērā.
Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka pārsūdzētais KNAB lēmums daļā, kurā pieteicējam lūgts atmaksāt zaudējumus, nav uzskatāms par administratīvo aktu un tāpēc tiesvedība šajā prasījuma daļā ir izbeidzama. Tiesa norāda, ka strīdi par zaudējumu atlīdzību ir izskatāmi civilprocesuālā kārtībā.
Tāpat apgabaltiesa nolēma noraidīt Bojāra pieteikumu daļā par KNAB lēmuma atcelšanu daļā par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmās daļas un 21.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpuma konstatēšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Senātā mēneša laikā.
Kā ziņots, iepriekš šī lieta kasācijas kārtībā jau bija nonākusi AT Senātā, kas 28.janvārī atcēla KNAB nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Bojārs tiesā apstrīdēja KNAB 2008.gada 12.jūnija lēmumu, kurā birojs aicināja viņu līdz tā paša gada 1.augustam labprātīgi atmaksāt budžetā 13 300 latu, ko Bojārs 11 prēmiju veidā pats sev piešķīris laikā no 2002.gada jūnija līdz 2004.gada augustam.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 9.jūnijā Bojāra sūdzību noraidīja un atstāja spēkā KNAB lēmumu, savukārt Administratīvā apgabaltiesa Bojāra pieteikumu apmierināja un apstrīdēto KNAB lēmumu atcēla.
Tiesai vajadzēja izvērtēt, vai Bojārs ir atradies interešu konflikta situācijā, lemjot par jautājumiem, kas skar viņa personiskās un materiālās intereses, tādējādi pārkāpjot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmo daļu un 21.panta pirmās daļas 1.punktu. Likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Savukārt atbilstoši minētā likuma 21.panta pirmās daļas pirmajam punktam valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
Apgabaltiesa iepriekš secināja, ka lietā nav tiešu pierādījumu tam, ka Bojārs pats sev piešķīris prēmijas, jo viņš parakstījis tikai rīkojumus, kuros nav minētas konkrētas personas, bet nav sagatavojis un parakstījis vēlāk sastādītos algu sarakstus, kuros norādīts arī viņš. Senāta ieskatā, apgabaltiesas norādītais, ka darba samaksas jomā gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti skaidri izslēdz domes priekšsēdētāja kompetenci piešķirt sev piemaksas, pats par sevi nenozīmē, ka šajā gadījumā tas ir ievērots. Tieši šo prasību ievērošana vai neievērošana konkrētajā lietā apgabaltiesai arī bija jāvērtē.
LETA jau ziņoja, ka KNAB 2005.gada jūlijā nāca klajā ar paziņojumu par pārbaudes rezultātā konstatēto - Bojārs, ieņemot Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, četru gadu laikā izdevis vairākus rīkojumus par vairāk nekā 20 000 latu prēmiju piešķiršanu Rīgas mēram, tas ir, sev pašam. KNAB savā atzinumā uzsvēra, ka Bojārs, izdodot rīkojumus, kas attiecas uz viņa interesēm, pārkāpis likumu par pašvaldībām un interešu novēršanas likumdošanu.
Pārbaudē secināts, ka Bojārs kopš 2001.gada 27.marta, kad ieņēma Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, piedaloties domes sēdēs, kā arī vienpersoniski izdodot rīkojumus, ir lēmis par jautājumiem, kas attiecas uz viņa interesēm. Līdz ar to Bojārs ir pārkāpis likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā noteiktos ierobežojumus, tika teikts KNAB vēstulē Rīgas domei.
Uz sarakstu
