IzM skaidro sešu miljonu latu lielā iztrūkuma iemeslus
Izglītības un zinātnes ministrija (IzM) skaidro, ka sešu miljonu latu iztrūkumā IzM vainojama sistēmiski nepareiza mērķdotāciju aprēķinu organizācija un biežā kadru maiņa, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja IzM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā.Iztrūkums pedagogu darba samaksas palielināšanai tika konstatēts janvārī, kad ministrijas darbinieki sāka modelēt un aprēķināt pedagogu motivācijas programmas īstenošanai nepieciešamā finansējuma variantus, tāpēc tika veikta dienesta izmeklēšana, kurā konstatēti būtiski trūkumi mērķdotāciju plānošanas procesā.
Ministrija norāda, ka nav pierādījumu, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā tika veikti konkrēti aprēķini, pamatojoties uz ticamām prognozēm par audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem aspektiem.
Šā gada budžeta plānošanai netika nodrošināta pēctecība – atbildīgie darbinieki nebija veidojuši, tātad nebija nodrošinājuši savas darbības apliecinājumu ar dokumentētām lietām, kurās būtu pamatota lēmum.
Prognožu aprēķini tika veikti tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.
Kā informē IzM, tad dienesta pārbaudes komisija nekonstatēja tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica veikt būtiskus kontroles pasākumus mērķdotācijas plānošanas un sadales lēmumu pieņemšanas dokumentēšanā un pēctecības nodrošināšanā.
Komisija tai skaitā ieteica precizēt amata aprakstus; veikt aprēķinus par katras izdevumu pozīcijas izmaiņām, kas paredz papildus finanšu līdzekļu izdevumus; pilnveidot datu par izglītojamo skaitu prognozēšanas procesu; uzlabot budžeta plānošanas procesu;noteikt atbildības sadalījumu par mērķdotācijas plānošanu un sadali.
Neilgi pēc tam, kad 2012.gadā tika uzsākti mērķdotācijas aprēķini, no amata bija atbrīvota IZM Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietniece finanšu jomā, tajā laikā ministrija jau strādāja bez valsts sekretāra, viņa pienākumus pildīja valsts sekretāra vietnieks, no darba bija aizgājuši arī vairāki citi darbinieki. Faktiski veselu mēnesi, mērķdotācijas aprēķinu laikā, IZM nebija nedz valsts sekretāra vietnieka - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora, nedz Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieka finanšu jomā.
Turklāt bija notikusi vērienīga ministrijas strukturālā reorganizācija - izveidoti jauni departamenti, apvienojot vienā vairākus bijušos departamentus, deleģējot jaunajām struktūrvienībām citas funkcijas, mainot to vadītājus un citus darbiniekus. Šajā laikā vairākām jaunajām izveidotajām struktūrvienībām nebija vadītāju. Kopumā, 2012. un 2013.gadā darbu ministrijā pameta 73 darbinieki. Vienlaikus šajā periodā ministrijai tika uzdots veikt vairākas ar izglītības nozari, tai skaitā pedagogu darba samaksu, saistītas reformas, skaidro IzM.
IzM norāda, ka IzM darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem valsts pārvaldē, tāpēc labākie un kompetentākie izvēlās darbu citās valsts pārvaldes iestādēs vai privātajās struktūrās.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka IzM budžeta kļūdu pieļaušanā meklē vainīgos.