Jaunieši veido 10% no kopējā bezdarbnieku skaita
Dati par janvāri liecina, ka šajā vecuma grupā ir 11 001 bezdarbnieks, no kuriem vairums - 7074 jeb 64% - kā bezdarbnieki ir līdz sešiem mēnešiem, 1673 jeb 15% - no sešiem līdz gadam,1941 jeb 18% - no viena līdz trīs gadiem, bet 3% kā bezdarbnieki ir trīs un vairākus gadus. Kopējais bezdarbnieku skaits janvāra beigās bija 107 488.
Raugoties pēc izglītības līmeņa, 31% ir pamata izglītība, bet par procentu mazāk - vispārējā vidējā izglītība. Savukārt ar augstāko izglītību šajā vecuma grupā ir 9% bezdarbnieku, ar profesionālo izglītību - 23%, bet zemāku par vidējo - 6% bezdarbnieku.
Kabaka klāstīja, ka NVA piedāvā apmācību iespējas, nodarbinātības pasākumus, karjeras konsultācijas un vakanču portālu. Viņa arī atklāja, ka pēc apkopotajiem datiem, jauniešu bezdarbnieku skaits, kuri pērn pēc dalības aktīvajos nodarbinātības pasākumos iekārtojās darbā, ir 1097, savukārt šā gada janvārī - 45.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte ES darba tirgus jautājumos Daina Fromholde norādīja, ka lielākā problēma ir tieši ilgstošs bezdarbs. Viņa sacīja, Latvijā jaunieši bezdarbnieki kopumā ir gados jauni un viņiem vajadzētu vēl mācīties.
Latvijas Jaunatnes padome strukturālā dialogā secinājusi, ka jauniešus vajag uztvert kā tagadnes resursu, kuros jāiegulda, lai būtu resurss arī nākotnē, jo viņi sniegs savu ieguldījumu valstij. Tāpat arī akcentēja, ka nepieciešama funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām. Viņi arī secinājuši, ka būtu nepieciešams izveidot vienu uz jauniešiem tendētu masu mediju, kurā apvienotu līdzšinējo jauniešu mediju saturu vienkopus.
Tāpat arī svarīga ir plašāka starpnozaru sadarbība, iesaistot arī biznesa sektoru, kā arī jāizveido mehānisms jaunatnes politikas izvērtēšanai un jaunatnes organizāciju attīstības programma.
Uz sarakstu
