Kā mājās pagatavot sukādes?
Ir vairākas lietas, kas jāievēro gatavošanas procesā un par ko mums pašām grūti iedomāties.
Nav brīnums, ka mājās nesanāk tādas sukādes kā veikalā nopērkamās. Lielražotāji sukādēm paredzētās ogas vai augļus parasti vispirms sasaldē, tādējādi pārplēšot to šūnas, lai tajās kvalitatīvi iesūktos cukurs. Pat ķirbju gabaliņus pirms sukāžu gatavošanas sasaldē, tie paliek mīksti, sulīgi un žāvēšanas procesā neraujas čokurā. Turklāt saldēšana notiek nevis -18 °C (saldētavās lielākoties ir šāda temperatūra), bet gan aptuveni -10 °C temperatūrā. Novērots, ka, saldējot -18 °C temperatūrā, produkts neiznāk tik kvalitatīvs.
Iepriekš sasaldētās ogas vai augļus atkausē, tie vairākas diennaktis mirkst cukura sīrupā, bet pēc tos strauji izžāvē. Lielākoties žāvē aptuveni +50 °C, bieži vien augstākā temperatūrā. Protams, arī šādas sukādes bērnam ir veselīgākas nekā krāsainās konfektes ar veselu birumu E-vielu, bet domāt, ka pēc tik gara apstrādes procesa sukādēs palicis milzum daudz vitamīnu un citu vērtīgu vielu, ir maldīgi. Produkta uzturvērtība ir ievērojami pazeminājusies.
Pavisam cita lieta – sagriezt svaigas ogas, pārkaisīt ar cukuru un pēc tam mērenā temperatūrā (+30...+40 °C) vienmērīgi izžāvēt. Tātad, ja vēlas iegūt patiešām veselīgas sukādes, jāgatavo pašām.
Lai pagatavotu lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) sukādes, ogām jābūt cietām, jo pārgatavojušās un mīkstas nevarēs pārgriezt uz pusēm. Ja negribas griezt, vismaz jāsadursta ar adatiņu, jo šīm ogām ir tik cieta miziņa, ka cukurs neizsūksies tai cauri. Tad žāvēšanas procesā tās uzpūtīsies un izsautēsies, nevis izkaltēsies.
Kad ogas pārgrieztas uz pusēm un apkaisītas ar cukuru (uz kilogramu ogu ņem 400 – 450 g cukura), tās uz divām trim diennaktīm noliek vēsā vietā, lai atsulojas. Šajā laikā ogas pārstrādā saharozi, sadalot to cilvēka organismam viegli uzņemamā glikozē un fruktozē. Pēc tam ogas nokāš un apmēram diennakti žāvē +40 …+45 °C temperatūrā. Savukārt sīrupu uzkarsē līdz +75…+80 °C temperatūrai, salej sterilās pudelēs un novieto pagrabā. Šādi var pagatavot sukādes arī no pīlādžiem, aronijām, ķiršiem, āboliem, bumbieriem, krūmcidonijām, rabarberiem, ķirbjiem. Galvenais – nepārkaltēt, jo iepriekš nesaldētas ogas lielā temperatūrā saraujas un kļūst cietas.
Padomi
Gatavojot ķirbju sukādes, der pievienot citrona sulu vai citronskābi un kādu kanēļa standziņu – būs izteiksmīgāka garša. Ķirbjus griež diezgan lielos gabaliņos (piemēram, 2 cm biezos 4 x 4 cm kvadrātiņos), jo kaltējot tie ļoti saraujas.
Kivi, meloni un hurmu nevajag apkaisīt ar cukuru vai turēt cukura sīrupā – vienkārši sagriež plānās (5 – 6 mm) šķēlītēs un kaltē +45...+50 °C temperatūrā. Jau pēc diennakts ir gatavi gardas žāvētu augļu šķēlītes, ko var paņemt līdzi uz darbu vai iedot bērnam kā našķi uz skolu.
Interesantas sukādes sanāk no burkāniem. Tos nomizo, sagriež gabaliņos un izvāra gandrīz mīkstus. Tad vismaz diennakti patur cukura sīrupā (500 g cukura uz 0,5 l ūdens), kam pievieno nedaudz citronskābes vai citrona sulas. Var turēt krūmcidoniju augļu vai dzērveņu sīrupā, tad garša būs vēl interesantāka. Pēc tam izžāvē aptuveni +45 °C temperatūrā.
Uz sarakstu
