Kas veido elektromobiļa efektivitāti?

Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par efektīvāku un videi draudzīgāku pārvietošanās veidu izvēli. Šī iemesla dēļ uz ceļiem biežāk sāk parādīties tieši elektromobiļi, kuri darbojas ar elektromotoru un nodrošina daudz dažādu priekšrocību, salīdzinot ar klasisko iekšdedzes dzinēju. 

Turpinājumā aplūkosim plašāk to, kas tieši nosaka elektromobiļa efektivitāti un kādas ir tā priekšrocības.
 
Ar ko var aizbraukt tālāk – degvielu vai elektrību?
Tas, ka elektriskie auto ir efektīvāki nekā tie, kuros izmantota degviela, vairs nevienam nav pārsteigums. To izskaidro vairāki iemesli, piemēram, tas, ka aptuveni 90% elektromotora radītās enerģijas tiek novirzīti tieši riteņu darbībai, turpretī "dīzeļos" un benzīna dzinējos riteņiem tiek maksimums 40% no enerģijas, bet pārpalikums pārvēršas siltumenerģijā un nonāk gaisā mums apkārt.
 
Kā salīdzināt dažādos enerģijas avotus?
Kā iespējams salīdzināt elektromotora un degvielas dzinēju efektivitāti? Risinājumu tam raduši amerikāņi, radot sistēmu, pēc kuras var saprast, kā atšķiras abu motoru darbības lietderīgums.
 
Kā zināms, Amerikā tiek izmantotas citas attāluma un apjoma mērvienības, tādēļ, ja mēs mērītu iespējamo attālumu, ko var nobraukt ar noteiktu apjomu degvielas, tiktu mērīti litri uz kilometru. ASV tās ir jūdzes uz galonu jeb MPG. Ja pielīdzinām mūsu parametriem – ja ar 5 l degvielas var nobraukt 100 km, ASV tie būtu 47 MPG.
 
Savukārt, salīdzinot elektromobiļu darbību, ASV izmanto mērvienību MPGe. To rada, pielīdzinot enerģijas apjomu degvielas apjomam, proti, 33,7 kWh būs līdzvērtīgas apmēram galonam jeb 3,78 l benzīna. Ko tas nozīmē?

Protams, akumulatora ietilpība nav vienīgais faktors, kas ietekmē to, cik tālu var aizbraukt ar elektromotoru, jo, piemēram, ir modeļi, kuri ar 100 kWh bateriju (pielīdzinot klasiskajiem auto, tie būtu tikai apmēram 11 l benzīna), ļaus nobraukt pat vairāk nekā 600 km, bet ir arī tādi, kuri ar nedaudz mazāku akumulatoru – 90 kWh – ļaus mērot tikai ap 470 km.
 
Skaidrs ir viens – faktori, kas ietekmē elektroenerģijas patēriņu šī tipa mašīnās, noteikti atšķiras no tiem, kas ietekmē degvielas patēriņu transportlīdzekļos ar iekšdedzes dzinējiem. Turpināsim izpētīt, kā darbojas elektromobiļi.
 
Kādēļ viens elektromobilis ir efektīvāks, nekā citi?
Ir vairākas komponentes, kas veido elektromobiļu efektivitāti.
 
• Akumulatora termoregulācija 
Elektriskajos transportlīdzekļos, kuri spēj mērot vismaz 300 km, ir obligāti jābūt iebūvētai akumulatora dzesēšanas sistēmai, kas ļauj samazināt enerģijas uzpildes laiku. 

Svarīga ir ne tikai dzesēšanas funkcija siltā laikā, bet arī apsildīšanas funkcija ziemas sezonā. Pērkot elektromobili "siltajās zemēs", bet lietojot to aukstākā klimatā, var nākties piedzīvot, ka ar pilnu uzlādi izdodas nobraukt krietni īsāku attālumu.

• Transportlīdzekļa aerodinamiskā efektivitāte
Ražojot elektromobiļus, uzmanība tiek pievērsta arī to virsbūves gaisa pretestībai, kas ietekmē, cik tālu var aizbraukt ar pilnībā uzlādētu akumulatoru. Jo mazāka ir šī pretestība, jo mazāks enerģijas apjoms nepieciešams, lai transportlīdzeklis kustētos uz priekšu. Aerodinamisko pretestību apzīmē ar koeficientu Cd.
• Reģeneratīvā bremzēšana
Atšķirībā no auto ar iekšdedzes dzinējiem, elektriskās mašīnas ļauj izmantot ripošanu vai bremzēšanu savā labā, jo šīs darbības ļauj lādēt akumulatoru, kā rezultātā palielinās distance, ko var mērot. Un, saistot ar iepriekšējo faktoru, zemāka gaisa pretestība nodrošina iespēju ripot ilgāk.
• Ražotāja piedāvātā garantija akumulatora kalpošanas ilgumam 
Visbiežāk tie ir vidēji astoņi gadi vai aptuveni 160 000 km.
 
Mūsdienās ražotāji jau ir nonākuši līdz tam, ka ar vienu uzlādes reizi nobraukti 300 km, ir standarta apjoms, turklāt, ja skaitlis ir lielāks, elektromobilis tiek uzskatīts par universālu spēkratu. Turpretī, ja auto spēj mērot 200 līdz 250 km ar vienu uzlādes reizi, to uzskata par ideāli piemērotu braukšanai pilsētā.
 
Vai tu izvēlētos elektromobili, vai tomēr dotu priekšroku klasiskajam auto?