Koka māju ražotāji mērķē uz Vācijas un Japānas tirgu
Patlaban 56% no nozares kopējā eksporta nonāk Norvēģijā un, lai gan šis tirgus ir drošs un stabils, kā arī pieprasījums nesamazinās, tomēr risku diversificēšanai klasteris mērķtiecīgi meklē jaunus tirgus. Tāpat tuvākā gada laikā plānots attīstīt eksportu uz Franciju un palielināt to uz Angliju, kur jau patlaban ir labas iestrādes.
Zamurs skaidroja, ka Norvēģijas tirgus jau vēsturiski izveidojies par galveno Latvijas koka māju ražotāju tirgu, jo norvēģi ļoti labi zina, kas ir koka mājas un vēlas tajās dzīvot. Otrs iemesls ir brīnišķīgā ekonomiskā situācija Norvēģijā, pateicoties kurai veidojas nekustamo īpašumu burbulis, bet norvēģi šo burbuli var atļauties.
"No biznesa teorijas viedokļa Norvēģija aizņem neveselīgi lielu koka māju eksporta daļu, jo uz Norvēģiju tiek eksportēti 56% no kopējā eksporta apjoma. Pārējās eksporta pīrāga daļas sadalās starp Franciju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Zviedriju," sacīja Zamurs.
Jautāts, kāds Latvijas koka māju būvniekiem Norvēģijas tirgus ir naudas izteiksmē, un cik koka mājas gada laikā nonāk Norvēģijā, Zamurs sacīja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 28 miljoni eiro.
"Māju izteiksmē rēķināt būtu nekorekti, jo mājas ir ļoti dažādas. Piemēram, viena no lielākajām un modernākajām klastera rūpnīcām "Husvik" pagājušo gadu iesāka ar lielas slimnīcas projektu Oslo. Tā ir daudzstāvu ēka, kurai visas nesošās konstrukcijas ir betonā, taču pārējo veido koka paneļi. Tas ir piecu miljonu eiro pasūtījums, bet fiziskā izteiksmē tā ir viena māja," informēja Zamurs.
Viņš piebilda, ka pamatā tomēr klastera uzņēmumi strādā ar dzīvojamām vienģimeņu mājām, rindu mājām, ideālā variantā - ciematiem. Pārsvarā tās ir privātmājas, ciemati veido nelielu daļu no kopējā apjoma, un tieši privātmājas ir tas sektors, kurā koks un koka būvniecība tiek visvairāk novērtēti. Kopumā klastera uzņēmumi Norvēģijā jau varētu būt uzbūvējuši vairākus tūkstošus privātmāju, lēsa Zamurs.
Asociācijas izpilddirektors skaidroja, ka viens no klastera stratēģiskajiem uzdevumiem - diversificēt riskus. "Šobrīd mēs visas olas turam vienā groziņā - Norvēģijas tirgū. Lai arī šis tirgus ir labs un izskatās drošs, tomēr skaidrs, ka šāds eksporta sadalījums nav veselīgs," sacīja Zamurs.
Viņš skaidroja, ka klastera uzdevums ir meklēt jaunus tirgus, piesaistīt jaunus klientus un viena no vienkāršākajām un saprotamākajām klastera aktivitātēm ir regulāri veiktās tirdzniecības misijas.
"Respektīvi, aicinām mazos un vidējos būvniekus un nekustamo īpašumu projektu attīstītājus uz Latviju un rādām viņiem, kas te notiek un ko mēs varam. Tas ir efektīvākais veids, kā piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, jo ārzemēs bildes par Latviju nav gandrīz nekādas. Tas iespaids, ko ārzemnieki šeit iegūst, redzot Latvijas ražošanas uzņēmumus, ir labākais mārketinga instruments, jo ražotnes ir modernas, pieredze ir ļoti liela," sacīja Zamurs.
Šogad Latvijā jau ir viesojušās tirdzniecības misijas no Vācijas un Zviedrijas, bet Zamurs pats pavasarī apmeklējis Japānu, konstatējot, ka Japāna varētu būt ļoti perspektīvs tirgus Latvijā ražotām frēzbaļķu guļbūvēm.
"Zviedrijas tirgus patlaban ir ļoti mazs, salīdzinot ar to, kāds tas varētu būt. Mums ir atsevišķi spēcīgi uzņēmumi, kas šajā tirgū kaut kādā veidā ir iefiltrējušies, bet kopumā šis tirgus ir mazs un noteikti varētu būt lielāks. Otrs jaunais tirgus ir Vācija, kas patlaban ir mazāks par 1% no tā, ko Latvijas koka māju būvnieki vispār saražo. Tāpēc, statistikā redzot, ka poļi, čehi, slovāki prot aizvest savas mājas uz Vāciju un pārdot, rodas sajūta, ka to vajadzētu prast arī mums. Pats interesantākais šī gada jaunais tirgus, ko es atklāju, ir Japāna, jo statistika rāda, ka igauņi un somi savas mājas ved uz Japānu, bet mums šis tirgus ir absolūta nulle," stāstīja Zamurs.
Jautāts, vai potenciālie jaunie tirgi ir Vācija, Japāna un Zviedrija, Zamurs sacīja, ka jauni tirgi joprojām ir arī Francija, kas jau ir Latvijas koka māju ražotāju tirgus, bet pie kura ļoti daudz ir jāstrādā, un Anglija.
"Mums jau ir iestrādes Anglijā, un klasterī ir viens uzņēmums, kas šajā valstī ir ļoti spēcīgs - tas ir "Nordic Homes". Domāju, ka viņu moduļu māju būvniecība Anglijā ir ļoti attīstīta, un tas ir tirgus ar lielu potenciālu. Francija ir ar potenciālu, esam pievērsušies Vācijai un, pieliekot klāt vēl Zviedriju, varēsim jau runāt par eksporta bildi, kurā riski ir pietiekami labi diversificēti," skaidroja Zamurs.
Viņš piebilda, ka koka māju būvniecības bizness ir samērā lēns, un, tā kā šogad Latvijā viesojās tirdzniecības misijas, tad tikai nākamgad būs iespējams atbildēt, kā šajos jaunajos tirgos veicas.
"Es visiem klastera uzņēmumiem, lai neradītu viņiem liekas ilūzijas, saku, ka tas ir vismaz gads. Nepieciešams vismaz gads, lai tiktu pie īstajiem cilvēkiem, atrastu sadarbības partnerus, izveidotos savstarpēja uzticēšanās, tiktu slēgti pirmie darījumi," piebilda Zamurs.
Latvijas Koka būvniecības klastera biedru vidū šobrīd ir koka māju ražotāji, izglītības un pētniecības iestādes un saistītie uzņēmumi, biedru skaits šobrīd sasniedz 34. Klastera izveides mērķis ir veicināt nozares uzņēmumu sadarbību, attīstot ražošanas un eksporta tirgu potenciālu. Klasteris ir uz biznesu vērsta apvienība, kas par prioritātēm ir noteicis uzņēmumu attīstību, jaunu tirgu apgūšanu un esošo tirgu paplašināšanu.
Latvijas Koka būvniecības klastera biedru eksporta apjoms 2013.gadā sasniedza gandrīz 54 miljoni eiro, kas ir par 58% vairāk nekā 2012.gadā. Lietuva gada laikā koka būvkonstrukciju eksporta apjomu kāpināja par 37% līdz 107 miljoniem eiro, Igaunija - par 11% līdz 211 miljoniem eiro.
Lielākie klastera uzņēmumi ir "Bykolat", "Eco House International", "Husvik", "WWL Houses", "Dores Fabrika", "Nordic Homes", "Zemgales Tehnoloģiskais centrs", "Būvnieku Alianse", "Forma Machinery".'
Uz sarakstu
