Konference par Salaspils nāves nometni pulcējusi 100 interesentus 

Pasākums piesaistīja salaspiliešu un citu interesentu uzmanību, to apmeklēja aptuveni 100 cilvēku. Klausītāji uzdeva jautājumus konferences dalībniekiem un diskutēja par pretrunīgi vērtētajiem Salaspils nometnes vēstures jautājumiem un padomju okupācijas laikā radītajiem mītiem par šo tēmu.

Konferencē piedalījās deviņi referenti, to skaitā četri ārzemju viesi. Baltkrievu vēsturnieki Jevgeņijs Grebeņs un Sergejs Novikovs iepazīstināja ar pētījumiem par Baltkrievijas vēsturi nacistu okupācijas laikā un ar Trosteņecas nāves nometnes pie Minskas piemiņas saglabāšanas problēmām. Ukrainas pārstāvis Antons Meļakovs referēja par 20.gadsimta traģēdiju - padomju un nacistu terora upuru un Otrajā pasaules karā kritušo pieminekļu izveidi un uztveri Harkovā.

Savukārt lietuviešu vēsturnieks Arūns Bubnis pastāstīja par Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Pļehavičus likteni - 1944.gadā ģenerālis bija ieslodzīts Salaspils nometnē par atteikšanos sadarboties ar nacistiem.

Vācu vēsturniece Paula Opermane, kura pārstāvēja Terora topogrāfijas centru Berlīnē, iepazīstināja ar savu pētījumu par Salaspils memoriāla izveidošanas vēsturi un tā funkcijām padomju laikā un mūsdienās. Šo tēmu izvērsa arī Daugavas muzeja vēsturniece Lilita Vanaga, aplūkojot ar Salaspils nometnes vēsturi un arī memoriālu saistītos padomju laika kinodokumentus.

Salaspils nometnes vietu nacistu represīvajā sistēmā raksturoja vēsturnieks Kārlis Kangeris, viņa kolēģis Kaspars Zellis sniedza ieskatu nacistu propagandas mērķos un paņēmienos, kas ietvēra arī Salaspils nometnes atspoguļojumu nacistiem izdevīgā veidā. Savukārt konferences noslēgumā vēsturnieki Rudīte Vīksne un Uldis Neiburgs aplūkoja Salaspils nometnes vēstures atspoguļojumu mūsdienu historiogrāfijā un masu medijos, norādot, ka padomju laikā publicētajos Valsts ārkārtējās izmeklēšanas komisijas materiālos sniegtas falsificētas ziņas par nometnē ieslodzīto un nogalināto cilvēku skaitu.

Apsveikumu konferences dalībniekiem bija atsūtījusi Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Tajā bija teikts: "Mūsu pienākums ir izstāstīt patiesību, jo tā palīdzēs izskaust padomju okupācijas gados sadomātos melus un radītos mītus. To varam paveikt, rīkojot konferences, publicējot pētījumus un izdodot grāmatas". Vēstulē Ministru prezidente arī pateicās Salaspils novada pašvaldībai, ka tā jau vairākus gadus atbildīgi rūpējas par memoriāla saglabāšanu.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (V), skaidrojot, ka "šī konference ir pirmais solis ceļā uz patiesību". "Ciešanām vienmēr ir kāds pavisam konkrēts vārds - vai tas būtu maza, no vecākiem nošķirta baltkrievu zēna vārds, vai vecākus zaudējušas Latgales pusaudzes vārds, vai Salaspilī nogalināta čehu ebreja vārds. Katra cilvēka dzīvība ir svēta, katrs kara upuris ir jāpiemin, katra vieta, kur bojā gājuši cilvēki, ir jāiezīmē neatkarīgi no upuru skaita," sacīja Čudars.

Pēc konferences referenti un pasākuma apmeklētāji devās uz Salaspils memoriālu, lai godinātu nacistu okupācijas upuru piemiņu.

Salaspils memoriāls, kas 1967.gadā tika atklāts bijušās ieslodzījuma nometnes vietā, ir Latvijas Kultūras kanona dārgums un viena no lielākajām nacisma upuru piemiņas vietām Eiropā.

Starptautiska zinātniska konference "Salaspils nometne, 1941-1944: vēsture un piemiņa" notika 25.septembrī Salaspils kultūras namā "Rīgava". To rīkoja Salaspils novada dome sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Daugavas muzeju. Tās mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar jaunāko pētījumu rezultātiem par Salaspils nometnes vēsturi un izvērtēt to, kā tiek saglabāta nometnē ieslodzīto un bojāgājušo cilvēku piemiņa.

Uz sarakstu