Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pieaudzis līdz 187 miljoniem latiem
Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli. Apskatot budžeta izpildi sadalījumā pa līmeņiem, var secināt, ka gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts (20,4 miljoni latu). Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-maiju, bija par 155,4 miljoniem latu.
Saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, šā gada janvārī-maijā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 48 miljoniem latu jeb 8,7%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 33,6 miljoniem latu jeb 9,6%) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 21 miljonu latu jeb 20,9%).
Kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde bija atbilstoša iepriekš plānotajam un būtiski nepārsniedza pērnā gada atbilstošā perioda izpildi. Apskatot pārējās lielākās konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu pozīcijas, var secināt, ka nenodokļu ieņēmumi bija par 33,5 miljoniem latu lielāki salīdzinājumā ar 2012.gada atbilstošo periodu. Jāatzīmē, ka maijā saņemtie pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto, jo ieņēmumus no dividendēm papildināja AS "Latvenergo" maksājums 21,5 miljonu latu apmērā, ko bija plānots saņemt jūnijā. Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības pieauga par 142,4 miljoniem latu un jūnijā, salīdzinot ar maiju, ieņēmumos tiek plānots saņemt par aptuveni 11,6 miljoniem latu vairāk.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī-maijā pieauga par 145,1 miljonu latu jeb 6,8%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Savukārt, salīdzinot ar šā gada aprīli, kopējie izdevumi samazinājās par 48,4 miljoniem latu šā gada maijā, kas arī noteica konsolidētā kopbudžeta uzkrātā pārpalikuma pieaugumu 2013. gada maija beigās. Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājums bija vērojams uzturēšanas izdevumos par 54,9 miljoniem latu (pamatā samazinājumu ietekmēja procentu izdevumi un izdevumi pensijām). Izdevumu samazinājums pensijām ir skaidrojams ar to, ka daļa no pensijām tika izmaksāta pirms kalendārām svētku dienām maija sākumā, kā rezultātā aprīlī pensiju izdevumi bija lielāki nekā ierasts. Savukārt kapitālie izdevumi palielinājās par 6,4 miljoniem latu šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli.
Atsevišķi apskatot pašvaldību konsolidētā budžeta izpildi, var secināt, ka uzkrātais pārpalikums maijā pieauga par 8,2 miljoniem latu un tas ir lēnāk nekā iepriekš. To noteica gan nedaudz mazāki ieņēmumi, gan nebūtiski lielāki izdevumi, salīdzinot ar aprīli. Lielākajās pilsētās situācija bija atšķirīga un uzkrātās bilances uz maija beigām bija šādas: Rīga – pārpalikums 26,7 miljoni latu, Rēzekne – deficīts 0,7 miljoni latu, Ventspils – deficīts 1,1 miljons latu, Daugavpils – pārpalikums 0,2 miljoni latu un Jelgava – pārpalikums 0,6 miljoni latu.
Šobrīd norisinās darbs pie prognožu izstrādāšanas 2014.gada valsts budžeta un 2014.-2016.gada vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanai. Atgādinām, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2013.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai 2013.gadā ir noteikts 1,4% no IKP un atbilstoši Latvijas Konverģences programmai 2013.-2016.gadam vidējā termiņā deficīta mērķis ir 0,9% no IKP. Aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek ņemta vērā konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas bilance un korekcijas atbilstoši EKS’95 metodoloģijai. Jāatzīmē, ka korekciju kopsumma šogad un nākamgad tiek prognozēta negatīva, kā rezultātā arī vispārējās valdības budžetā tiek prognozēts deficīts.
Uz sarakstu
