"Kreiss": šajos apstākļos divreiz dārgāks var kļūt Latvijas eksports
Viens virziens esot palielināt transportēšanas apjomus Eiropas iekšienē, kā arī izstrādāt jaunus maršrutus jaunos virzienos. Pirmkārt, jauns virziens varētu būt Irāna, kā arī Vidusāzijas valstis - Kirgizstāna, Uzbekistāna, arī Turcija, skaidro Zaļizko.
Krievijas virziena īpatsvars atkarībā no sezonas kompānijai "Kreiss" aizņemot no 20% līdz 40%. "Krievijas virziena ietekme ir liela, taču neteikšu, ka nāvīga. Partijas kravu embargo bija ļoti negaidīts, un nebijām tam gatavi. Jaunu loģistikas virzienu izstrāde prasa visai lielus līdzekļus. To nevar izdarīt vienā dienā, un turklāt tas prasa papildu investīcijas. Bez valsts palīdzības no šīs situācijas nevaram iziet, jo, lai pārorientētu lielu automašīnu parku, ir vajadzīgs laiks. Domāju, ka situāciju var normalizēt no trīs līdz septiņiem mēnešiem," skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.
Runājot par valsts atbalstu, viņš uzsver, ka liels ir banku finanšu slogs un valsts garantijas bankām būtu viens no svarīgākajiem soļiem, lai bankas būtu atsaucīgas pret transporta nozari. Vaicāts par bankrota iespēju, uzņēmējs norāda: "Nevēlos domāt par bankrotu, jo "Kreiss" ir liels uzņēmums un tajā strādā 2000 darbinieku. Par to nav šodien jārunā, taču, ja embargo turpināsies, uzņēmumam var palīdzēt tikai valsts - tikai ar valsts palīdzību varam izbēgt no bankrota."
"Gribu uzsvērt, ka sankcijas nav tikai refrižeratoru kompāniju problēma. Uzskatu, ka tā ir visas transporta nozares problēma. Šodien liels skaits uzņēmumu, kas nodarbojās ar "temperatūras kravām", ir bez darba, un, ja Latvijā ir 3000 šāda tipa auto, tad Lietuvā - 9000, bet Polijā - 26 000. Lai arī tās visas nestrādāja Krievijas virzienā, tomēr ap 50% šis īpatsvars bija, īpaši tas attiecas uz Polijas uzņēmumiem. Tagad uzņēmumi visas mašīnas mēģinās novirzīt darbam Eiropas iekšējā tirgū. Tas saasinās konkurenci. Jau šodien "Kreiss" apkalpo kravas, kuras agrāk neveda, jo ir nepieciešams kaut ko vest. Atņemam kravas tiem pārvadātājiem, kas ved parastās kravas. Saasinājusies konkurence visā autotransporta nozarē, un tas novedīs pie lieliem zaudējumiem," secina Zaļizko.
Viņš skaidro, ka var ciest arī eksporta nozares, kas pat netiek sūtītas Krievijas virzienā. Piemēram, līdz šim kravu transportēšana no Baltijas uz Holandi bija divreiz lētāka nekā no Holandes uz Baltiju. Tas bija tāpēc, ka daudz kravu tika transportētas no Baltijas, bet no Holandes uz Baltiju maz. Daudz kravu tika vestas no Holandes caur Baltiju uz Krieviju. Atpakaļceļā kravas tika ņemtas no Baltijas uz Rietumeiropu. Tagad mašīnas nevarēšot doties virzienā no Rietumeiropas uz Baltiju, jo kravu uz Krieviju nav, bet kravu uz Baltiju joprojām maz, un iznāk, ka no Baltijas var sadārdzināties frakts. "Ja iepriekš no Latvijas uz Vāciju transportēšana maksāja 900 eiro, tad tagad cena pieaugs divas reizes - līdz 2000 eiro, un tas sadārdzinās preces vērtību un eksports cietīs. Tiks meklētas alternatīvas metodes, taču ar autotransportu Rietumeiropas virzienā būs problēmas," skaidro nozares pārzinātājs.
Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam transporta nozarē vistiešāk skars tos autopārvadātājus, kuri izmanto refrižeratora tipa automašīnas, un zaudējumi kopumā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonu eiro, šodien preses konferencē norādīja transporta nozares pārstāvji.
Kopumā Latvijā ir 1500 refrižeratora tipa automašīnas, iepriekš skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V). Īpaši tas varētu skart kompāniju "Kreiss", kuras autoparkā 80% esot tieši šāda tipa automašīnu.
Runājot par atbalsta pasākumiem, Matīss uzsvēra, ka pirmkārt nozarei būtisks ir finansiālais aspekts, atbalstot kredītmaksājumu vai kredītgarantiju jautājumos. Varētu tikt spriests arī par uzņēmuma ienākuma nodokļa "apturēšanu", jo šādā situācijā kompānijām peļņas nebūšot un piemērot nodokli pagājušā gada apjomā nebūtu pareizi. Tas būšot aktuāli, ja neizdosies īsā laikā atrast alternatīvus pārvadājumus. Situācija esot kritiska visā Eiropā, un alternatīvu kravu atrašana visu valstu pārvadātājiem būs aktuāla.
Uz sarakstu
