LANA: piemērojot vienlīdzīgu akcīzes likmi alkoholam, valsts iegūtu 5 miljonus eiro
Iecerētais akcīzes nodokļa pieaugums par 3% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nedos ievērojamu pienesumu valsts budžetam, bet kārtējo reizi sekmēs nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.
Plānotos ienākumus nodrošinātu vienlīdzīga akcīzes nodokļa likmes piemērošana visām alkohola grupām, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā. LANA vērtējumā ir jāpārskata nodokļu likmju atlaides piešķiršana alus darītavām, tādējādi valsts budžetā gadā rodot vēl vismaz piecus miljonus eiro.
"Svarīgi veidot tādu akcīzes politiku, kas būtu sinhronizēta ar pārējo Eiropas Savienības valstu – īpaši Lietuvas, Igaunijas akcīzes nodokļa likmju kontekstu, tā apzināti nekropļojot alkohola tirgu. Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2009.gada nenesa cerēto ienākumu pieaugumu. Ja arī tiek palielinātas akcīzes nodokļu likmes alkoholam, tad tām ir jābūt pārdomātām ilgtermiņā, bet tagad plānotās likmes pārdotā stiprā alkohola daudzumu samazinās par aptuveni 2.5%. Svarīgi veidot vienlīdzīgu pieeju attiecībā pret visa veida alkoholisko dzērienu kategorijām! Ilgtermiņā jāvirzās uz vienotu akcīzes nodokļa likmi alum un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā," norāda Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.
Alus kategorija pašreiz ir daudz priviliģētākā stāvoklī – pārdotā apjomi lieli, valstij ienākumi salīdzinoši mazi. Neizprotami zemas akcīzes nodokļa likmes alum noteiktas arī topošajās likuma izmaiņās, kam LANA vērtējumā nav ekonomiska pamatojuma.
"Kādēļ stiprā alkohola ražotājiem, tirgotājiem jāspēj salāpīt valsts budžetu, kamēr alus ražotāju, importētāju darbību akcīzes nodokļa pacelšana ietekmēs minimāli," vaicā LANA vadītājs.
Lai situācija mainītos, nepieciešams pārskatīt tā saukto "mazo alus darītavu" definīciju, samazinot apjomu, kam tiek piešķirta 50% nodokļu atlaide - pašreiz to piemēro pirmajam saražotajam 1 miljonam litru alus gadā (jeb aptuveni 2 miljoniem 0.5l pudelēm), un to piemēro visām alus darītavām, kas gadā saražo mazāk par pieciem miljoniem litru.
LANA pārstāvis uzsver, ka Latvijā termins "mazā alus darītava" maldina, jo, izņemot Aldari, Cēsu alu un CIDO grupu, par tādām tiek uzskatītas visas pārējās alus darītavas.
"Patreizējā likumdošana sekmē vidējo un lielo alus darītavu attīstību nevis mazu, un 50% atlaidi Latvijā būtu jāpiemēro samērojamam daudzumam saražotā alus - ne vairāk par 300 tūkstošiem litru gadā. Tas vien palielinātu valsts ieņēmumus par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro gadā," uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs. "Vienlaicīgi ir jāīsteno mērķtiecīga ēnu ekonomikas apkarošana valsts politikas līmenī. "Nelegālie darboņi" to vien gaida, kad alkohols veikalos kļūs dārgāks! Nozares diskusijās ar valdības pārstāvjiem, Finanšu ministriju nemitīgi uzsveram, ka krietni jāpastiprina nelegālā alkohola ražotāju, tirgotāju apkarošana, un akcīzes nodokļa likmes uz legāliem dzērieniem Latvijā nevar būt augstākas nekā citās Baltijas valstīs," saka Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.
Pēc LANA aprēķiniem no 2008. līdz 2014.gadam akcīzes likme alkoholiskajiem dzērieniem pieauga par 49%, bet valsts ieņēmumi samazinājās par 30 miljoniem eiro gadā. Legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 38%, līdz ar to nodarbinātība nozarē arī kļuva aptuveni par 30% mazāka. Jāatzīmē, ka valsts budžetā legālā alkohola tirgus kopumā ienes aptuveni 240 miljonus eiro gadā.
Uz sarakstu
