LANĪDA: Rīgai ir visas izredzes kļūt investoriem pievilcīgākai

Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki, tika izveidota darba grupa, kas gaida no uzņēmējiem konkrētus priekšlikumus, kā arī ir gatava uzsākt darbu pie "zaļā koridora" kritēriju izstrādes nozīmīgajiem investīciju projektiem.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA pārstāvji jau vairākkārtēji vērsa Rīgas mēra Nila Ušakova un pašvaldības iestāžu darbinieku uzmanību uz nozari kavējošiem šķēršļiem: tas ir neadekvāti garais laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā, kas var aizņemt vismaz piecus gadus, no tiem vismaz divi gadi paiet projektēšanas atļauju, saskaņojumu saņemšanai. Šie iemesli attur gan vietējos attīstītājus, gan starptautisko investīciju pieplūdi jaunu objektu attīstīšanā un Latviju nostāda zaudētājas lomā konkurences cīņā par investoru piesaisti lielu, pilsētai un iedzīvotājiem nozīmīgu, projektu attīstīšanā iepretim kaimiņvalstu galvaspilsētām - Tallinu un Viļņu.

Pagājušajā nedēļā notika LANĪDA iniciēta tikšanās ar Rīgas domes amatpersonām, uz kuru tika aicināti arī citu nevalstisko organizāciju, kas saistītas ar būvniecības un projektu atīstīšanas jomu pārstāvji.

"Ir likumdošana, ko ir nepieciešams mainīt, bet ir daudz jautājumu, kas risināmi pašvaldības līmenī. Mums būtu jāapspriež ko vajadzētu izmainīt, lai uz kaimiņu fona Rīga neizskatītos sliktāk un investoru nauda plūstu arī pie mums," atzīmēja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. "Mēs redzam, ka ir nepieciešams mainīt pieeju, lai izveidotu vienkāršu, lētu un ātru projektu attīstīšanas procesu. Jautājums ir par to, cik mēs esam gatavi kaut ko mainīt."

Pēc Arhitektu savienības pārstāves, Elīnas Rožlapas teiktā, nozarei trūkst visaptverošas informācijas par raksturīgākajām kļūdām projektu pieteikumos, kā arī par pašvaldības specifiskajām prasībām attīstītājiem.

Guntars Grīnvalds, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses vadītājs, diskusijā uzsvēra, ka pašvaldības rīcībā ir sviras, kas ļauj pārskatīt un uzlabot tās saistošos noteikumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz teritorijas plānošanu un būvniecības procesu, lai tie ir uzņēmējiem draudzīgāki.

Inguss Vircavs, Rīgas pašvaldības Būvvaldes vadītājs, izvērtējot uzņēmēju priekšlikumus, atzina, ka ir daudzi, kuri ir atbalstāmi, bet ne visas izmaiņas esot Būvvaldes kompetencē.

Baiba Fromane, Latvijas lielāko būvuzņēmēju pārstāvošās organizācijas - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja uzsvēra: "Mērķis sadarbībai un esošās situācijas uzlabošanai ir, lai Rīga kā Latvijas lielāko investīciju un arī būvniecības apjomu nodrošinātāja kļūtu konkurētspējīga Baltijā. Tādēļ gari termiņi, liekas birokrātiskas procedūras u.c. lietas, kas padara mūs nekonkurētspējīgus, ir optimizējamas, neatkarīgi no tā, vai tās skar pašvaldību, vai ir saistītas ar administratīviem aktiem, valdības noteikumiem. Mums ir jābūt ātrākajiem, nezaudējot kvalitāti. Tādēļ šo priekšlikumu iedzīvināšanā Rīgas pašvaldības atbalsts ir vitāli svarīgs, arī ietekmējot procesa uzlabošanu, tostarp – pašai domei nākot klajā pat ar nepopulāriem priekšlikumiem ministriju un valdības līmenī.

Viktors Valainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, kas arī piedalījās tikšanās, apliecināja, ka šie jautājumi ir būtiski un tie noteikti būs jaunās valdības politikas darba kārtībā. "Arī ministrs ir apliecinājis, ka strādās ar šiem jautājumiem, tiks organizētas darba grupu sanāksmes. Saeimā pēc pāris nedēļām notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kur ar četru ministriju iesaisti tiks runāts par mājokļu politikas turpmāko virzību," teica Valainis.

Uz sarakstu