Latvijā sākusies jaunās ražas novākšana
Kā sacīja lauksaimniecības kompānijas "Syngenta" agronome Ingrīda Grantiņa, kulšana atsevišķās vietās jau ir sākusies, bet lielākā daļa saimniecību to sāk šodien un tuvākajās dienās.
"Tā kā pavasaris bija vēls un nācās pārsēt lielu daļu lauku, kulšana sākas apmēram pusotru nedēļu vēlāk nekā parasti. Patlaban par vidējām ražām runāt nedaudz par ātru, bet kopumā zemnieki atzīst, ka graudi birst labi - ziemas rudzi un kvieši tiek kulti apmēram piecas sešas tonnas no viena hektāra, bet ziemas rapsis - divas trīs tonnas no viena hektāra," sacīja Grantiņa.
Viņa arī atzina, ka ieilgušais sausums un karstais laiks atvieglo ražas vākšanu, tomēr vienlaikus tas var negatīvi ietekmēt vasarāju sējumu kvalitāti.
Savukārt Vidzemes lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja - sākotnēji šķitis, ka šogad ražas novākšana ievilksies, tomēr patlaban darbi sākušies un kulšana notiekot tāpat kā iepriekšējos gados.
"Dažas saimniecības kūla jau pagājušonedēļ, bet tā pa īstam ražas novākšana sākusies šodien. Graudi nāk daudz un tie ir sausi, bet kvalitāte ir ļoti dažāda. Šobrīd ir bažas par vasarājiem un vēlajiem ziemājiem - kādu iespaidu uz tiem atstās ieilgušais sausums un karstums," sacīja Jansons.
Tikmēr Zemgales kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža atzina, ka ziemas rapša raža ir sliktāka par gaidīto.
"Īsti labi nav, jo pavasarī pārsētie lauki bija ļoti nezāļaini. Nekādu lielo ražu, saprotams negaidījām, un tā arī ir. Izskatās, ka lielā karstuma dēļ arī vasarāji varētu tikt nokaltēti - tie būs spiesti strauji nogatavoties un tas atstās ietekmi uz ražību. Ja vēl pirms nedēļas tie izskatījās ļoti cerīgi, tad tagad cerības mazinās," sacīja Ruža.
Kurzemes kooperatīva "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča sacīja, ka ziemāju kulšana palēnām ir sākusies un nokulta apmēram trešdaļa no ziemas rapša.
"Ražība ir ļoti dažāda, atkarībā no saimniecības - vietām ļoti laba, bet ir arī tādas saimniecības, kur ražas nav nemaz. Šonedēļ arī aizsākam kult ziemas kviešu agrās šķirnes. Tā kā vakar mūsu pusē pamatīgi nolija, nedomāju, ka sausums atstās ļoti lielu ietekmi uz ražas kvalitāti," atzina kooperatīva vadītājs.
Šoziem ļoti cieta ziemāju sējumi visā Latvijā, īpaši Zemgales pusē, kur nelabvēlīgie apstākļi ziemā izpostīja līdz pat 90% sējumu, ko nācās pārsēt ar vasarājiem, līdz ar to šogad tiek gaidītas vidējas ražas. Jūlija vidū Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra augkopības nodaļas speciālistu prognozes liecināja, ka ziemas kviešu raža gaidāma trīs tonnas no hektāra, ziemas miežu - 2,3 tonnas, ziemas rapša - 2,3 tonnas, rudzu - 3,3 tonnas no viena hektāra.
Jau vēstīts, ka Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.
Uz sarakstu
