Banner 980x90

Latvijā sulu un nektāru patēriņš tuvojas vidējiem Eiropas rādītājiem

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Latvijā sulas dzer vidēji mazāk nekā daudzās Eiropas valstīs, kur sulu dzeršanas tradīcijas ir labāk attīstītas. Vidēji Latvijā sulu un nektāru patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju sasniedz 15 litrus. Salīdzinājumam - vidēji Eiropā tas ir 19 litri uz iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja projekta "Sulasspēks" vadītājs Ansis Krūmiņš.

Visvairāk Eiropā sulas un nektāri tiek dzerti Maltā - 33 litri uz iedzīvotāju, Vācijā - gandrīz 30 litri uz iedzīvotāju un Norvēģijā - 29 litri uz iedzīvotāju. No Baltijas valstīm visvairāk sulas dzer Igaunijā - vidēji par četriem litriem vairāk uz cilvēku, bet Lietuvā - vidēji par diviem litriem mazāk nekā Latvijā. Savukārt vismazākais sulu patēriņš ir Balkānu valstīs - Rumānijā, Slovākijā un Bulgārijā.

"Sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā tikai veidojas līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu veidošanos. Tomēr esam sasnieguši jau atzīstamus rezultātus un paradumu maiņu, jo sulu un nektāru patēriņš no gada uz gadu pakāpeniski pieaug un lēnām tuvojas Eiropas vidējiem rādītājiem," norāda biedrības "5 dienā" pārstāvis un Latvijas Diētas ārstu biedrības vadītājs Andis Brēmanis.

Biedrības "5 dienā" eksperti atgādina, ka sulas pakās saglabā augļu un dārzeņu īpašības. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes veiktajiem pētījumiem par veikalā nopērkamajām paku sulām to iekļaušana ikdienas uzturā ļauj uzņemt organismam tik nepieciešamās minerālvielas un antioksidantus, kā arī tām piemīt labas spējas neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus. Saskaņā ar pētījumiem katrai no tām piemīt savas unikālās īpašības, tāpēc uzturā tās ieteicams lietot dažādas.

Savukārt uztura zinātnieces Lailas Meijas virsvadībā veiktais pilotpētījums ar senioriem, kuri divus mēnešus uzturā dzēra glāzi apelsīnu sulas, ļauj secināt, ka šī sula ir labs B grupas vitamīna folskābes avots. Pētījuma sākumā 75% dalībnieku folskābes līmenis bija nepietiekams. Savukārt pētījuma beigās vairs tikai 30% dalībnieku tas bija nepietiekamā daudzumā. Vienlaikus pētījums uzrādīja, ka apelsīnu sula neietekmē holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Patlaban Latvijā par maz uzturā tiek lietoti augļi un dārzeņi, kas ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī, norāda Krūmiņš. Sulas ir laba alternatīva augļiem, dārzeņiem un ogām. Biedrība "5 dienā" un "Cido" kopā ar veselības jomas ekspertiem ir apvienojušies sociālajā projektā "Sulasspēks", kura mērķis ir izglītot sabiedrību par sulu vērtīgajām īpašībām un to pozitīvo ietekmi uz organismu un veselību.

Daudzviet pasaulē, lai veicinātu dārzeņu un augļu patēriņu ikdienas uzturā, valsts mērogā ir ieviesta programma "5 a day" jeb "5 dienā". Programmas iniciatore ir Pasaules Veselības organizācija (PVO), un saskaņā ar to ikvienam cilvēkam veselības veicināšanai dienā nepieciešams uzņemt vismaz piecas porcijas jeb 400 gramus augļu un dārzeņu, turklāt viena no dienas porcijām var būt glāze sulas.

Projekta "Sulasspēks" iniciatore ir biedrība "5 dienā", kas ir lielākā Baltijā sulu ražotāja SIA "Cido Grupa" sociālā iniciatīva un izveidota, lai Latvijā veicinātu augļu un dārzeņu, kā arī sulu iekļaušanu uzturā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)