Latviju visvairāk apmeklē ceļotāji no Lietuvas un Igaunijas
Šogad pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji 2,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.
Šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 185,1 milj. Ls (263,4 milj. EUR), kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā.
Visvairāk naudas Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas – 30,7 milj. Ls (43,7 milj. EUR), Norvēģijas – 13,0 milj. Ls (18,5 milj. EUR), Lietuvas – 10,6 milj. Ls (15,1 milj. EUR) un Igaunijas – 8,3 milj. Ls (11,8 milj. EUR).
No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja ceļotāji no Lietuvas – 34,9%, Igaunijas – 20% un Krievijas – 9,9%, kam sekoja ceļotāji no Zviedrijas – 4,9%, Vācijas un Polijas – 4% no katras.
Tāpat kā 2012.gadā vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji četras diennaktis. 70% ārvalstu ceļotāju apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 30% – pie radiem vai draugiem.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, redzams, ka palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits: no Igaunijas – par 31%, Krievijas – par 24%, Somijas – par 14%, Norvēģijas – par 10% un Lietuvas – par 8%.
Analizējot vairākdienu ceļotāju apmeklējuma iemeslus, 37% ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 27% darījumu kārtošanu un 26% minēja draugu vai radinieku apmeklējumu. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, par 24% palielinājies ceļotāju skaits, kuri kā savu galveno ceļojuma iemeslu minēja draugu un radinieku apmeklējumu. Ceļotāji no Krievijas un Lietuvas kā galveno Latvijas apmeklējuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu, bet ceļotāji no Igaunijas un Norvēģijas – atpūtu.
Ārvalstu ceļotāji izmanto dažādus avotus, lai iegūtu informāciju par Latviju. No visiem ceļotājiem 27% informāciju ir ieguvuši internetā, 20% – no radiem, draugiem un paziņām, 17% – savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% – no tūrisma rokasgrāmatām un citiem plašsaziņas līdzekļiem.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas šķērsoja Latvijas robežu, 48% izmantoja gaisa transportu, 38% – autotransportu, 9% – dzelzceļa transportu un 5% – jūras transportu
Uz sarakstu
