LB: vidējā darba samaksa latos pārsniegusi pirmskrīzes līmeni
Centrālās bankas ekonomisti norāda, ka gada sākumā algas pirktspēja auga arvien straujāk - 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vidējā reālā neto alga par pilnas slodzes darbu palielinājās par 4,8%. Līdz ar to vidējā darba samaksa latos nedaudz pārsniedza pirmskrīzes līmeni, un arī reālajā izteiksmē tā atpalika no vēsturiski augstākā līmeņa tikai par 6,4%.
Tai pašā laikā darba samaksas kāpums bija sabalansēts ar darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neradot riskus cenu stabilitātei un tautsaimniecības konkurētspējai.
Kā teikts pārskatā, ekonomikas pārkaršanas laikā akumulētā algu un produktivitātes plaisa pēc tam tika dzēsta, ne tikai pateicoties algu kritumam, bet arī darba ražīguma kāpumam.
Bruto nominālās darba samaksas gada pieaugums bija mērens un jau trešo gadu pēc kārtas svārstījās ap 4% - algas pirktspējas kāpumu noteica inflācijas sarukums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanās līdz 24%.
Pēdējā gada laikā privātajā un sabiedriskajā sektorā atalgojuma pieaugums bijis līdzīgs, turklāt pēdējo ceturkšņu laikā privātajā sektorā tas paātrinājies. Darba samaksas kāpums vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs.
Latvijas Bankas prognozes tiek saglabātas nemainīgas - 2013.gadā paredzams vidējās darba samaksas kāpums 4-5% apmērā.
Vienlaikus ar noturīgo nodarbinātības pieaugumu tas ir labs iekšējā pieprasījuma atbalsts, kas var palīdzēt pasargāt Latvijas uzņēmumus no iespējamās ārējo tirgu nestabilitātes. Tomēr bez ārējā pieprasījuma pieauguma arī reālās algas kāpums pašreizējā tempā ilgstoši neturpināsies, brīdina eksperti.
Šā gada pirmajā pusē turpināja samazināties bezdarbs un augt nodarbinātība. Kā akcentē Latvijas Banka, tas liecina par tālāku Latvijas darba tirgus atveseļošanos.
Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā bija zemāks par 10%. Faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars 2013.gada sākumā bija 12,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir 3,5 procentpunkti, salīdzinājumā ar krīzes zemāko punktu pirms trim gadiem - 8,8 procentpunkti.
Tādējādi bezdarba kritums nav tikai teorētisks, piemēram, mazāka motivācija reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), bet atspoguļo reālo situāciju. Triju gadu laikā Latvija bezdarba līmeņa ziņā noslīdējusi no 1. līdz 9.vietai Eiropas Savienībā un tuvojas eirozonas vidējam rādītājam.
Par darba tirgus atveseļošanos liecina arī aizņemto un brīvo darbvietu skaita palielināšanās. Brīvo darbvietu skaits NVA datubāzēs šogad maija beigās pārsniedza 6000, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada.
Kā atzīst centrālās bankas ekonomisti, tomēr darba tirgus atveseļošanās ātrums dažādos Latvijas reģionos atšķiras. Valsts vidējā rādītāja uzlabošanos galvenokārt veicina darbvietu radīšana Rīgā un lielo pilsētu apkaimē. Turpretī Latgalē darbvietu skaits pēdējā gada laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma un uzņēmumu apsekojuma datiem nav audzis, saglabājoties augstam bezdarba līmenim ar spilgtiem bezdarba centriem. Piemēram, Baltinavas, Viļānu un Zilupes novadā vairāk nekā 25% darbspējīgā vecuma iedzīvotāju joprojām ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki.
Kā norāda Latvijas Banka, ir pamats uzskatīt, ka bezdarbs šajos centros ir strukturāls, jo augsts bezdarba līmenis te vērojams jau kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Tātad situācijas uzlabošanās valstī kopumā (sevišķi - Rīgā un Pierīgā) šiem novadiem daudz nepalīdzēs, bet būtu noderīga speciāla atsevišķu novadu nodarbinātības veicināšanas programma, kura tiktu izstrādāta, pārzinot vietējo specifiku.
Uz sarakstu
