Lembergs: manis dēļ RP vēlas ieviest ostu nodokli
Reformu partijas (RP) iniciatīva ieviest ostu nodokli saistāma ar tās nepatiku pret atsevišķām personām Ventspilī un Rīgā, - šādu viedokli trešdienas, 28.augusta, preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Esot skumji, ka Lemberga dēļ RP piedāvā iznīcināt transporta nozari Latvijā, piebilda Ventspils mērs.Lembergs norādīja, ka propagandu par nepieciešamību ieviest ostu nodokli varot vērtēt vai nu kā apzinātu darbību, vai arī kā "absolūtu Ekonomikas ministrijas nekompetenci, kas arī nebūtu liels izbrīns, jo Ekonomikas ministrija, kā zināms, nenodarbojas ar ostām un transporta nozari". Tomēr, kā apgalvoja Lembergs, esot redzams, ka RP nepatīk pāris personāži - Lembergs un Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). "Ļoti skumji, ka manis dēļ RP piedāvā iznīcināt transporta nozari Latvijā. Bija viens vadonis Senās Romas impērijā, kurš nodedzināja Romu. [RP dibinātājs Valdis] Zatlers ir gatavs nodedzināt Latviju savu ambīciju dēļ, bet viņa pēdās iet arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts," uzskata Lembergs.
Nevar apgalvot, ka ostas nemaksā nodokļus, norādīja Lembergs, uzsverot, ka ostas sastāv no brīvostas pārvaldēm, termināļiem un uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas brīvostas teritorijā. Kapitālsabiedrības, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un dabas resursu nodokļa veidā Ventspils pašvaldības budžetā pērn iemaksājušas 5,7 miljonus latu jeb 30% no visiem pašvaldības nodokļu ieņēmumiem.
"Tā kā propaganda, ko veic RP, ka ostas nemaksā nodokļus, ir pilnīgs absurds, tam nav nekāda sakara ar patiesību," norādīja Lembergs.
"Arī brīvostas pārvalde ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. Brīvostas pārvalde maksā IIN, NĪN, maksā arī par zemes lietošanu - tas viss ienāk pašvaldības budžetā, plus 10% no ostu nodevām," piebilda Ventspils mērs.
"Ja mēs saskaitām kopā brīvostas pārvaldes un kapitālsabiedrību, kas darbojas brīvostas teritorijā, samaksātos nodokļus, tad to kopējais devums veido apmēram 40% no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem. Tas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums un būtisks tautsaimniecības attīstības elements pilsētā," norādīja Lembergs.
Obligātās sociālas apdrošināšanas iemaksas Ventspils brīvostas pārvalde pērn veikusi viena miljona latu apmērā, IIN veidā samaksājusi 620 000 latu, PVN veidā - 600 000 latu, bet NĪN veidā - 140 000 latu. Ostas nodevas, kas tiek iemaksātas pašvaldības budžetā, pērn sasniegušas apmēram vienu miljonu latu. "Kopumā valsts un pašvaldības budžetā Ventspils brīvostas pārvalde 2012.gadā iemaksāja 3,4 miljonus latu," norādīja Lembergs.
"Brīvostai tiek pārmesti mārketinga izdevumi. Ir jāsaprot, ka Ventspils brīvosta, pirmkārt, darbojas Ventspils pilsētā un katras publiskas personas, kāda ir Ventspils brīvosta, pienākums ir skaidrot sabiedrībai, ko viņi dara," norādīja Lembergs.
"Otrkārt, brīvosta atrodas sīvas konkurences apstākļos, konkurējot ar Somijas, Igaunijas, Lietuvas Krievijas, Polijas, Vācijas ostām, un skaidrs, ka šajā sakarā ir jāveic tāds tirgus ekonomikas neatņemams darbs kā mārketings. Aizliegt brīvostām nodarboties ar ostu mārketingu – tas nozīmē tām liegt iespēju aktīvi konkurēt ar citu valstu ostām par klientiem un investīcijām. Tirgus ekonomika bez mārketinga vispār nav iespējama," norādīja Lembergs.
Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri nav konceptuāli iebilduši pret Reformu partijas (RP) ierosinājumu par ostas nodevu. RP rosina šos budžeta ienākumus no ostu nodevas novirzīt autoceļu uzturēšanai, "tādējādi atbrīvot budžeta naudu sociālajām vajadzībām - pedagogu, mediķu un iekšlietu sistēmas darbinieku algām un sociālajām garantijām", teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
RP pārstāvji norāda, ka koalīcijas partneri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un tas tiks iestrādāts valsts budžeta plānošanā. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi RP arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai. Uz sarakstu