Lembergs: valsts budžets tiek veidots uz pašvaldību rēķina
Lembergs nepiekrīt Dombrovska apgalvojumiem, ka valsts budžeta problēmas netikšot risinātas uz pašvaldību rēķina un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (ZZS) esot pakļāvies Lemberga un Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) politiskajam spiedienam.
"Gribu pierādīt, ka Jaunsleiņa kungs ir nevis pakļāvies Lemberga politiskajam spiedienam, bet vienkārši ir ieklausījies, tai skaitā Lemberga argumentācijā, kas pierāda, ka valsts budžeta problēmas jau ilglaicīgi tiek risinātas uz pašvaldību budžeta rēķina," norādīja Lembergs.
"Caurums" pašvaldību budžetos pēdējo gadu laikā veidojies saistībā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi un samazināt to IIN daļu, ko saņem pašvaldības, kā arī palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamajām personām, skaidroja Lembergs.
"2011.gadā IIN likme tika samazināta no 26 līdz 25%, līdz ar to tas automātiski samazināja ieņēmumus pašvaldību budžetā un arī, protams, valsts budžetā. Tika palielināts neapliekamais minimums no 35 uz 45 latiem un palielināts atvieglojums par apgādājamajām personām no 63 līdz 70 latiem. Tā visa rezultātā pašvaldību ieņēmumi 2011.gadā samazinājās par 44 miljoniem latu, bet valsts budžeta ieņēmumi samazinājās par 9,6 miljoniem latu," norādīja Lembergs.
2011.gadā darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas tika palielinātas no 9 līdz 11 procentiem, kā rezultātā valsts budžets saņēma papildus gandrīz 70 miljonus latu - līdz ar to faktiski valstij tika daudzkārt kompensēts šis 9,6 miljonu latu ieņēmumu samazinājums, norādīja Lembergs.
Lai daļēji kompensētu arī pašvaldību zaudējumus, 2011.gadā valsts palielināja to IIN daļu, ko saņem pašvaldības, no 80 līdz 82%. Tas pašvaldībām deva papildus 14,4 miljonus latu. Tomēr kopumā pašvaldības 2011.gadā tik un tā bija zaudētājas, jo pašvaldību budžetu ieņēmumi samazinājās par 30 miljoniem, kamēr valsts budžetā tie pieauga par 46 miljoniem latu. "Tātad ir pilnīgi skaidrs, uz kā rēķina notiek nodokļu samazināšana un atvieglojumu ieviešana," norādīja Lembergs.
Tomēr 2012.gadā, kad valdības koalīcijā vairs nebija Zaļo un zemnieku savienības, IIN daļa, ko saņem pašvaldības, atkal tika samazināta no 82 uz 80%, norādīja Lembergs. "Rezultātā, tā kā nodokļu masa bija pieaugusi, pašvaldības zaudēja 17 miljonus latu," akcentēja Ventspils mērs.
2013.gadā IIN likme tiek samazināta no 25 līdz 24% un tika palielināts atvieglojums par apgādājamajām personām no 70 uz 80 latiem. "Kopumā pašvaldību budžetos tie ir 32 miljoni latu mīnusā, bet valsts budžetā - astoņi miljoni latu mīnusā," norādīja Lembergs.
"Kāda tad ir trīs gadu bilance? Pašvaldību budžetos "caurums" ieņēmumu ziņā veidojas 78,6 miljonu latu apmērā, bet valsts budžetā ir 54,6 miljoni latu plusā," rezumēja Lembergs.
Līdzīga situācija tiek prognozēta arī 2014.gadā. "Ir pieņemts lēmums palielināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem. Pašvaldībām tie ir 12 miljoni latu mīnusā, bet valsts budžetā - trīs miljoni mīnusā," norādīja Lembergs.
Tāpat plānots palielināt atvieglojumu par apgādājamajām personām. "Pašvaldībām tie ir mīnus 22 miljoni, valstij - mīnus pieci miljoni. Kopā "caurums" pašvaldību budžetos ir 33,5 miljoni, valsts budžetā - 8,3 miljoni," norādīja Lembergs.
"Kopā no 2011. līdz 2014.gadam pašvaldību budžetā veidojas "caurums" 112,1 miljona latu apmērā, bet valsts budžetā ir 46,3 miljoni latu plusā," rezumēja Lembergs.
Turklāt pašvaldību budžeta ienākumi samazinās, bet to pienākumi un funkcijas netiek samazinātas, piebilda Ventspils mērs.
Uz sarakstu
