Līdaka: Lai cīnītos ar aplokšņu algām, jāuzlabo kontroles mehānisms
Pret aplokšņu algām ir jācīnās, uzlabojot pašreizējo kontroles mehānismu, bet priekšlikums ieviest kriminālsodus varētu radīt nevajadzīgu papildu slodzi tiesām, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.
ZZS par priekšlikumu ieviest kriminālatbildību par aplokšņu algām nav lēmusi, taču politiķis uzskata, ka nepieciešams izvērtēt, kā strādā pašreizējais kontroles mehānisms, kas vērsts pret algu maksāšanu aploksnē. Pirms ieviest jaunus sodus, jāatbild uz jautājumu, cik efektīvi tiek pielietoti sodi esošajā sistēmā pirms lemt par cita veida mehānisma ieviešanu, uzskata politiķis.
Tāpat nevarētu teikt, ka tiesas būtu palaidušās slinkumā, lai tās vajadzētu noslogot ar šāda veida lietām, norādīja ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieļauj, ka kriminālatbildība par aplokšņu algām būtu jāievieš abām pusēm.
Straujuma uzsvēra, ka Latvijā daudzos uzņēmumos tiek izmaksātas tā saucamās aplokšņu algas, un kā vienu no risinājumiem minēja izmaiņas Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību abām pusēm.
Viņa atsaucās arī uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas ir sagatavojis izmaiņas Krimināllikumā saistībā ar aplokšņu algām.
LETA jau ziņoja, ka VID ir sagatavojis vairākus priekšlikumus likumu grozījumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, tostarp VID rosina noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējam.
VID rosina noteikt administratīvo atbildību par darbu bez darba līguma un aplokšņu algas saņemšanu. Krimināllikumā efektīvai problēmas risināšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā VID rosina mainīt nodarīto zaudējumu apjomu no 50 minimālajām algām uz piecām minimālajām algām.
Uz sarakstu
