Lielākais latviešu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos un Buļļos, mazākais - Daugavgrīvā
Karte ir izveidota pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem.
Bieriņos latviešu valodu mājās lieto 82,7% no apkaimes 7966 iedzīvotājiem, bet Buļļos - 82,6% no apkaimes 247 iedzīvotājiem. Savukārt Daugavgrīvā latviešu valodu mājās ikdienā lieto 16,3% no apkaimes 9015 iedzīvotājiem.
Vairāk par 70% iedzīvotāju mājās ikdienā latviešu valodu lieto šādās apkaimēs - Mūkupurvs (79,7%; apkaimes kopējais iedzīvotāju skaits - 203), Kundziņsala (79,7%; 399), Vecāķi (79,1%; 1382), Berģi (77,9%; 2898) un Beberbeķi (77,2%; 442).
No lielākajām Rīgas apkaimēm latviešu valodu mājās visvairāk lieto Grīziņkalnā (68,6%; apkaimes kopējais iedzīvotāju skaits - 12 816), Centrā (68,2%; 30 728), Avotos (67,3%; 18 561), Brasā (65,1%; 13 218), Teikā (61,4%; 28 883), Āgenskalnā (57,2%; 26 841).
Mazākais latviešu valodu mājās lietojošo īpatsvars starp lielākajām Rīgas apkaimēm ir Mežciemā (47,6%; 15 268), Juglā (47%; 25 094), Dzirciemā (44,5%; 12 078), Ziepniekkalnā (42,4%; 33 614), Purvciemā (37,8%; 59 273), Iļģuciemā (36,7%; 24 020), Imantā (35,6%; 46 637), Dārzciemā (35,4%; 20 968), Maskavas forštatē (33,7%; 27 154), Sarkandaugavā (33,6%; 18 095), Ķengaragā (31,7%; 50 366), Vec
Uz sarakstu
