Mākslas akadēmijas rektors: Pēdējās divas desmitgades mākslas krātuvēs būs tukšas
Naumovs norāda, ka tagad mākslas darbus valsts neiepērk. "Varbūt muzeji kaut ko nopērk, bet tas plaši neizskan. Mākslas darbu iepirkšanas politikas tagad Latvijā vienkārši nav," uzskata akadēmijas rektors.
Viņš min, ka varbūt Kultūras ministrija nepievērš tam uzmanību. Pēc Naumova domām, iepirkt vajadzētu jauno mākslinieku darbus pēc veiksmīgām izstādēm. Viņaprāt, LMA diplomdarbu izstādē "Arsenālā" bija daudz labu darbu un pieņemamas cenas, par kurām vajadzēja pirkt.
Spriežot par iedzīvotāju interesi mākslas iegādē, Naumovs pauž, ka ir vidējais slānis, jaunieši, kas grib iegādāties autordarbus. "Pikaso nopirkt viņi nevar, bet likt mājās pie sienas gleznu reprodukcijas negrib. Viņi pērk pārsvarā jauno mākslinieku darbus. Viņiem vajag citu redzējumu, daudz tiek pirktas ainavas. Taču tāda mākslas darbu tirgus, kāds ir Francijā vai Vācijā, Latvijā nav," uzskata Naumovs.
Intervijā Naumovs arī atzīst, ka viņam ir jautāts, vai nevajadzētu veidot jaunu Mākslinieku savienību. "Es nezinu, vai tas būtu labi. Es esmu Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet neesmu ievēlēts tās vadībā, tāpēc uz notiekošo raugos no malas," saka LMA rektors.
Mākslinieku profesionālajai organizācijai, pēc Naumova domām, ir jābūt, bet viņš norāda, ka varbūt būtu nepieciešams pārņemt Lietuvas pieredzi, kur Mākslinieku savienību atbalsta valsts. "Mākslinieka radošais darbs kādā brīdī var būt arī neveiksme. Tādos gadījumos lietuviešu profesionālie mākslinieki var pretendēt uz valsts atbalstu izstādes veidošanā. Līdzīga situācija ir arī Norvēģijā," saka LMA vadītājs.
Tāpat joprojām neatrisināts jautājums ir par mākslinieka statusu tiem, kas nestrādā algotu darbu. Viņu ienākumi nav vienmērīgi un pietiekami lieli. Kad pienāk vecums, izrādās, ka piešķirtā pensija ir tikai 40 eiro, atgādina Naumovs.
Uz sarakstu
