Mākslas muzejā "Rīgas birža" apskatāma izstāde "Faberžē" (galerija)
Izstāde sniedz ieskatu slavenā Sanktpēterburgas (dibināts 1842. gadā) un Maskavas (no 1887. gada) juvelieru nama "Faberžē" darbībā. Izstādē Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tiek eksponēti agrīnie darbi no Gustava Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Vairāki darbi ir slavenā meistara Mihaila Perhina radīti. Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas "Faberžē" vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.
Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola - Lieldienu olas - līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi "Faberžē" nama ekskluzīvākajiem darinājumiem, piebilst Daiga Upeniece, LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja.
Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814-1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846-1920) bieži apmeklējis Rīgu. Šeit abi, protams, katrs savā laikā, satikuši arī savas nākamās sievas. Sākoties 1917. gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.
Vēl viena saikne ar Latviju veidojas radošā darba aspektā. "Faberžē firmā Pēterburgā un Maskavā paraugus sudraba izstrādājumiem zīmējis gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862-1933), kas izglītību bija ieguvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1895), no 1901. līdz 1903. gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju ir strādājis Teodors Zaļkalns, viņš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem. Amata prasmi pie P. K. Faberžē apguva Tukuma zeltkaļa Frīdriha Osvalda Tālberga dēls Artūrs Tālbergs," stāsta mākslas zinātniece Vita Banga savā rakstā "Mītiskais Faberžē" žurnāla "Māksla Plus" 2006. gada Nr. 1.
Uz sarakstu
