Banner 980x90

Malkas krāsns "barība": viss, kas jāzina par katru koksni

Foto: Pixabay.com
Foto: Pixabay.com
Tuvojoties rudens mēnešiem, arvien aktuālāks temats kļūst apkure, un viens no "karstākajiem" jautājumiem: kādu malku izvēlēties, ja mājoklī atrodas malkas krāsnis? Par to, kura koksne sasildīs visvairāk, kas ir siltumatdeves koeficients un kāpēc ar ozola kurināšanu jāuzmanās – raksta turpinājumā!

Koksnes siltumatdeves koeficients: jo augstāks, jo labāk?
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, cik daudz malkas krāsnī būs jāliek, lai mājokli sasildītu, ir koksnes siltumatdeves koeficients. Jo tas lielāks, jo vairāk siltuma attiecīgās koksnes malka sadegot izplatīs. Lūk, daži no izplatītākajiem koksnes veidiem un to siltumatdeves koeficienti:
• ozols – 10;
• skābardis – 9,6;
• osis – 9,2;
• kļava – 8,75;
• bērzs – 8,33;
• alksnis – 6,25;
• egle – 6,2;
• priede – 6,2;
• apse – 5;
• liepa – 4,2;
• papele – 3,5.

Tiesa, ar ozola izmantošanu jāuzmanās – ja apkures krāsnis tiek kurinātas tikai ar ozolu, pastāv pārkurināšanas risks, sabojājot krāsni.

Katrai koksnei ir sava specifika, ar ko jārēķinās
Dažādas koksnes malka atšķiras ne tikai pēc siltumatdeves koeficienta – vērā jāņem arī citas visai specifiskas pazīmes, lai mājoklis būtu patīkami silts un neciestu malkas krāsnis vai apkures sistēma.

​Foto: Pixabay.com​Foto: Pixabay.com


Ozols
Kā jau minējām, ozola malka ir ar vislielāko siltumatdevi, taču vēl tai raksturīgs visai izteikts meža aromāts (ar noteikumu, ka koksne nav pārāk jauna vai veca un ir pietiekami izžuvusi).

Bērzs
Tieši bērza malka Latvijā ir visizplatītākā, un pamatoti – tās degšanas laikā nerodas dzirksteles un malka sadeg vienmērīgi, turklāt arī bērza malkas aizdedzināšana ir vienkārša. Taču, ja bērza malka tiek uzglabāta vairāk nekā divus gadus, ievērojami samazinās tās aromāts. Bērza malkai arī vajadzētu noplēst tāsis, lai tās degšanas laikā nerastos kvēpi.

Priede un egle
Skujkoku malka izceļas ar savu īpašo aromātu, tomēr tās dedzināšanas laikā jāievēro īpaša piesardzība, jo, priedei un eglei degot, rodas dzirksteles. Šī iemesla dēļ skujkoku malku nevajadzētu izmantot atvērtiem kamīniem; visbiežāk no tās sagatavo skaliņus iekuram.

Alksnis
Alkšņa koksni iespējams atšķirt pēc tās sarkanīgās nokrāsas. Alkšņa aromāts saglabājas visai ilgstoši, kā arī degšanas laikā praktiski nerodas dūmi; tā ļoti ātri izžūst. 

Apse
Apses malka ilgi deg un labi uztur siltumu, taču parasti malkas krāsnis tiek iekurinātas ar citu malku, jo alksni ir grūti aizdedzināt. Gan alkšņa, gan apses malku mēdz izmantot dūmvadu attīrīšanai no tur esošajiem kvēpiem.

Liepa
Arī liepas malkas aizdedzināšana ir visai apgrūtinoša, taču tās dotais karstums ir noturīgs. Liepas malku neiesaka glabāt vairāk par diviem gadiem.

Osis
Oša priekšrocība ir tā vienmērīgā liesma, kā arī fakts, ka tas deg, ja nav līdz galam izžāvēts. Bet, tāpat kā liepu un apsi, to ir grūti iekurināt.

Foto: Pixabay.comFoto: Pixabay.com
Ņemiet vērā!
Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai malka radītu nepieciešamo siltumu un nebojātu krāsni un dūmvadu – tai jābūt pietiekami sausai (mitruma līmenim jābūt apmēram 20%), pretējā gadījumā dūmvadā un krāsnī var rasties kondensāts, kā arī malkas siltumatdeve būs ievērojami zemāka. Šī iemesla dēļ malka jāuzglabā vēdināmā nojumē vismaz gadu, tāpēc neatlieciet tās iegādi uz pēdējo brīdi!.

Lai mājoklis būtu silts un omulīgs, svarīga ir gan atbilstoša malka, gan, protams, kvalitatīva krāsns. Dažāda veida apkures krāsnis, katli un aksesuāri plašā klāstā un par patīkamām cenām pieejami internetveikalā Precesdarbam.lv!

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)