Ministrija: ražošanas pieauguma tempi turpinās samazināties
Šādas prognozes ministrijas speciālisti izsaka, balstoties uz datiem par ražošanas attīstību Latvijas galvenajos eksporta tirgos, uzņēmēju aptauju rezultātiem un bāzes efekta samazināšanos.
Jūnijā Latvijas rūpniecības apjomi turpināja pieaugt, kas krasi kontrastē ar ražošanas datiem un konfidences rādītājiem gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā, gan galvenajos Latvijas eksporta tirgos. Prognozējams, ka tikai dažās no ES valstīm jūnijā ražošanā gada griezumā būs saglabājusies izaugsme, ražotāju aptauju dati turpina uzrādīt ekonomikas problēmu padziļināšanos reģionā.
Tai pat laikā Latvijā ražošanas apjomi jūnijā auguši par 1% mēneša laikā, bet gada laikā ir sasniegts 5,4% pieaugums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās.
Mēneša laikā izaugsmi pamatā ir nodrošinājusi viena nozare - datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras ražošanas apjomi auguši par 43,1%.
Savukārt gada griezumā kopējo ražošanas izaugsmi nodrošina kokapstrāde un visas metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Šo nozaru ražošanas apjomi gada laikā ir auguši sevišķi strauji - koksnes un koka produktiem par 9,7%, metāliem - par 34,7%, gatavajiem metālizstrādājumiem par 15,9%, elektriskajām iekārtām - par 41,2%, automobiļiem un piekabēm - par 32,2%.
Kopumā gada pirmajā pusē sasniegtie ražošanas apjomi ir palielinājušies par 6,6%, apstrādes rūpniecībā - par 11%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011.gadā.
Taču ir redzama palēnināšanās izaugsmē - pieauguma temps pret iepriekšējo pusgadu ir samazinājies no 4,3% 2011.gada otrajā pusē līdz 2,4% šā gada pirmajā pusē, norāda FM.
Ministrijā skaidro, ka izaugsmes palēnināšanos nosaka lielo ražošanas nozaru dinamika. Kokapstrādes nozarē apjomi nepieaug jau vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas, līdzīga aina vērojama arī gatavo metālizstrādājumu nozarē. Turpina stagnēt arī pārtikas nozare. Tādējādi izaugsmi patlaban nodrošina salīdzinoši mazākās mašīnbūves nozares - datori, elektroniskās un elektriskās iekārtas, autobūve, kuru ražošanas apjomu pieaugums šā gada trešajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni pārsniedz 10%.
FM norāda, ka ražošanas dati Latvijas galvenajos eksporta tirgos turpina pasliktināties, signalizējot par ekonomikas problēmu padziļināšanos reģionā. No 27 ES valstīm tikai sešās šā gada maijā saražotās produkcijas apjomi nebija samazinājušies salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
Arī turpmākas pieprasījuma izaugsmes perspektīvas Latvijas galvenajos eksporta tirgos ir vērtējamas piesardzīgi. Jaunākie uzņēmēju noskaņojumu pētījumi liecina, ka ES valstīs kopumā ražotāju konfidences rādītāji turpina samazināties, atklājot pasūtījumu nepietiekamību, izlaides līmeņa samazināšanos un krājumu pieaugumu.
Latvijas nozīmīgāko partnervalstu - Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas - uzņēmēju noskaņojuma rādītāji saglabājas zemā līmenī, taču vairs nepasliktinās. Taču vienā no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem un ES ekonomikas balstiem - Vācijā - konfidences rādītāji turpina pasliktināties, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Tas var būtiski ietekmēt izaugsmi Latvijā ne tikai tiešā veidā, samazinot Latvijas eksporta preču pieprasījumu, bet arī pastarpināti - ietekmējot Latvijas citu galveno eksporta partnervalstu izaugsmi, norāda FM.
Arī Latvijas ražotāju konfidences rādītājs jūnijā ir samazinājies, taču tā vērtība pagaidām vēl nav būtiski zemāka pār pēdējo divu gadu vidējo, līdz ar to vēl neliecina par nopietniem draudiem ražošanas izaugsmei. Ražotāju kopējo noskaņojumu ir pasliktinājis pasūtījumu un sagaidāmā ražošanas līmeņa novērtējums. Konfidences rādītāji ir samazinājušies visās lielākajās un nozīmīgākajās ražošanas nozarēs - pārtikas, koka un metāla apstrādes nozarēs.
Latvijas uzņēmēji ļoti atšķirīgi vērtē eirozonas problēmas un to ietekmi uz ražošanas attīstību nākotnē. Kamēr pieprasījuma nepietiekamība saglabājas kā galvenais traucējošais faktors ražošanas attīstībai, strauji aug to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīst, ka viņu biznesa attīstībai ierobežojošu faktoru nav. Ražošanas attīstību turpina ierobežot arī jaudu trūkums, norāda FM, secinot, ka turpmākai ražošanas attīstībai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanai.
Uz sarakstu
