"Narvesen": "Plus punkta" maksātnespēja tirgū neko nemaina
Viņš norāda, ka par šo situāciju kopumā veikalu tīkla "Narvesen" pārstāvjiem nav ko komentēt. "Neko interesantu nevarēsim pastāstīt, jo nozīmīgu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū tā nerada. Turklāt patērētājiem tomēr ir pieejamas daudzas alternatīvas iepirkšanās vietas."
Arī uz jautājumu, vai "Narvesen" tīkls nav izjutis pieprasījuma pieaugumu kopumā un, piemēram, e-talonu tirdzniecībā, neviens no uzņēmuma pārstāvjiem atbildi nesniedza.
Kā ziņots, Ogres rajona tiesa 23.oktobrī pasludināja "Plus punktu" par maksātnespējīgu. Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram viena mēneša laikā no 25.oktobra.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš atzīmēja preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmuma SIA "Preses serviss" pārstāve Inga Samoviča, "Plus punkta" parāds uzņēmumam "Preses serviss" ir ap 100 000 latu. "Ņemot vērā, ka maksātnespēja ir pasludināta šodien, konsultējoties ar juristiem, vēl lemsim par tālākajām darbībām."
Par uzņēmuma maksātnespējas procesa administratori ir iecelta Maija Stoļarova. Kā aģentūrai LETA norādīja tiesā, ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās pats uzņēmums.
"Plus punkta" valdes locekle Tatjana Takčidi jau pirms mēneša informēja, ka, pamatojoties uz to, ka uzņēmums ir novests līdz bankrotam, tiek gatavots "Plus punkta" maksātnespējas pieteikums.
Jau ziņots, ka šī gada 28.augustā "Plus punkts" nonāca atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka "Ibofa Establishment", liecina "Firmas.lv" informācija. Tad reģistrētas arī izmaiņas valdes sastāvā. No 28.augusta par vienīgo valdes locekli kļuvusi Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un valdes locekli Raiti Kvēpu.
Septembrī "Plus punkta" veikalos atkal tika apturēta e-talonu tirdzniecība, kā arī preses izdevumu piegādes, jo uzņēmums atkārtoti nav nokārtojis finansiālās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Kopējā parādsaistību summa, ko "Plus punkts" ir parādā uzņēmumiem "Preses serviss" un "Rīgas kartes", varētu būt mērāma ap 200 000 latu.
"Plus punkta" peļņa 2011.gadā bija 358 828 lati, bet 2010.gadā - 3035 lati. Savukārt "Plus punkta" apgrozījums 2011.gadā saruka par 4,7% - no 23,98 miljoniem latu 2010.gadā līdz 22,84 miljoniem latu 2011.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Dati par "Plus punkta" 2012.gada finanšu rādītājiem nav pieejami.
"Plus punkts" dibināts 1996.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 572 594 lati.
Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmums "Narvesen Baltija" pagājušajā gadā palielinājis apgrozījumu un sasniedzis uzņēmuma vēsturē lielāko peļņu no pamatdarbības - 1,4 miljoni latu, kas ir 26% pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gadu.
Kopumā "Narvesen" mazumtirdzniecības apgrozījums 2012.gadā sasniedza 45,3 miljonus latu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējie pārdošanas apjomi pērn uzrādīja augšupejošu tendenci, savukārt visaktuālākais produktu segments bija kafija un līdzņemamās uzkodas.
"Narvesen" šogad plāno investēt 1,9 miljonus latu piedāvāto produktu un pakalpojumu pilnveidošanā, informācijas tehnoloģiju sistēmas attīstībā, jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā un klientu lojalitātes programmas ieviešanā.
"Narvesen" franšīzes darbību Latvijā pārrauga uzņēmumi SIA "Narvesen Baltija" un AS "Preses apvienība", kuri pieder norvēģu uzņēmumam "Reitan Convenience". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".
"Narvesen" grupas uzņēmumam pieder 245 kioski un veikali Rīgā un Latvijā.
Uz sarakstu
