Nostāstiem apvītais Pokaiņu mežs

Andis Alksniņš /flickr.com
Andis Alksniņš /flickr.com

Sens dziedniecības centrs, dīvaini akmeņu krāvumi, bijusī senču svētvieta, apbedījumi, enerģētiski uzlādēta vieta, mistiskas parādības un izjūtas un, protams, dažādi nostāsti. Lai arī viena daļa cilvēku tic, ka Pokaiņi ir īpaši, savukārt otra daļa ir skeptiski noskaņoti, pateicoties Ivaram Vīkam un viņa milzīgajam darbam, kas ieguldīts senlaiku akmeņu krāvumu atklāšanā un attīrīšanā, mums ir iespēja nesteidzīgi izstaigāt daudzās meža takas un izbaudīt dabu un tās mieru.

Plašais Pokaiņu mežs atrodas Naudītes pagastā, 14 kilometrus no Dobeles, braucot uz Īles pusi. Lai sakoptu mežu un attīrītu akmens krāvumus, savu roku ir pielikuši simtiem talcinieku; ir veikti tikai paši nepieciešamākie labiekārtošanas darbi, lai saglabātu to maksimāli neskartu. Vieta piesaista arī ar savu ainaviskumu – stāviem pauguriem, ielejām un avotiem.

Starp leģendām, mītiem, nostāstiem un patiesību

Noslēpumainais Pokaiņu mežs jau gadiem ilgi ir leģendām un mītiem apvīts. Tā ir ļoti īpaša un reizē savāda vieta, kuru daudzi uzskata par spēcīgu anomālo zonu. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka, apmeklējot Pokaiņu mežu, sajutuši no senajiem akmeņiem strāvojam ļoti spēcīgu enerģiju, kamēr citus piemeklē galvassāpes. Daži pieļauj, ka šī vieta kādreiz bija sens dziedināšanas centrs. Pastāv arī nostāsti par noslēpumainu, apslēptu objektu apakš zemes, vārtiem uz paralēlo pasauli, kā arī noslēpumainām gaismām, kas redzamas mežā.

Jau septiņdesmito gadu sākumā gan ASV, gan PSRS vienlaicīgi dažādos izpētes centros veica dažādu fotogrāfiju, kurās fiksēti mikroviļņu starojumi, izpēti. Fotogrāfijās bija novērojamas riņķveida struktūras, no kurām visiespaidīgākā apņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, savukārt starojuma centrs esot bijis ap Pokaiņiem.

Svētvietu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Pokaiņu mežs ir pirmsbaltu svētvieta, kur rituāli notikuši jau vairākas tūkstošgades pirms mūsu ēras. Par Pokaiņu akmeņiem savulaik rakstījis gan Bīlenšteins 1869. gadā, gan divdesmitā gadsimta 30. gadu arheologi, gan viedokli izteikuši dažādu nozaru zinātnieki un speciālisti. Lai arī dažādu teoriju un spekulāciju ir ļoti daudz, tomēr patiesais Pokaiņu mērķis līdz šim vēl nav atklāts.

Akmeņu krāvumi

Dažiem pauguriem apkārt atrasti vairāki augsnē daļēji iegrimuši un mākslīgi veidoti akmeņu krāvumi. Ņemot vērā to, cik dziļi tie iegrimuši, šo veidojumu vecums varētu būt mērāms pat vairākos tūkstošos gadu. Nenopostītajās platībās līdz šim atrasts 1200 šāda veida akmens krāvumu, un tiek uzskatīts, ka to kopējais skaits bijis četras reizes lielāks. Interesants ir fakts, ka visi akmeņu krāvumi un veidojumi atrodas āderu krustpunktos un, iespējams, tie veidojuši kādu lielāku struktūru vai pat struktūras.

Pokaiņu dienvidaustrumu daļā atrodas akmeņu salikums, ko dēvē par Zintnieku laivu. Šī īpašā veidojuma akmeņu vidējais diametrs ir aptuveni 25 centimetri, līdzīgi kā daudzām tā sauktajām velna laivām Kurzemē. Vēl 1995. gadā šī laiva ar stūres airi bija vienīgais saglabājies šāds veidojums Latvijā.

Pokaiņos bijuši vairāki tūkstoši salikumu, kam piedēvēta sakrāla nozīme, un tie ir ļoti atšķirīgi. Izplatītākās ir gaišo akmeņu kaudzes, kā arī dažādi bruģējumi un dziedniecības akmeņu kopas. Kategoriski ir aizliegts akmeņus cilāt, pārvietot vai pat ņemt līdzi kā suvenīrus, proti, tādējādi tiek izjaukta enerģiskā sistēma.