Pensiju fonda līdzekļus iesaka investēt infrastruktūras objektos
Šajā gadījumā fondam tiktu garantēti ienākumi ilgtermiņā, tomēr šādu investīciju veikšanai esot nepieciešamas kardinālas likumdošanas izmaiņas, jo saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu Latvijas valsts pensiju 2.līmeņa fonds var tikt investēts Latvijas valsts un citu dalībvalstu emitētajos vērtspapīros un komercsabiedrību akcijās.
Satiksmes ministrijā uzsver, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" strādā un sadarbībā ar konsultantiem meklē un pēta alternatīvos finansējuma piesaistes modeļus, tostarp tiek izskatīta arī iespēja ceļu būvei piesaistīt pensiju 2.līmeņa iemaksas.
"Visos gadījumos, ja runa ir par autoceļu finansēšanas shēmām, vai tie būtu kredīti, valsts privātās un publiskās partnerības projekti (VPP) vai pensiju fondi, ieguldījumi, ieskaitot noteiktu peļņu, tiks atmaksāti no valsts pamatbudžeta - tātad tos segs nodokļu maksātājs. Savukārt pie nodokļu maksātāja nodokļos samaksātā nauda atgriezīsies kā labākā stāvoklī esošs un uzturēts ceļu tīkls, kas nodrošinās gan laika ekonomiju pārvietojoties, gan arī transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu samazināšanos," skaidro ministrijā.
Tāpat tiek arī norādīts, ka autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas stāsies spēkā ar 2014.gadu, ir paredzēta maksa par valsts galveno ceļu posmu lietošanu kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu, lielāku par 12 tonnām.
Kā ziņots, "Autokluba LAMB" prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka atbalstāma varētu būt ideja par pensiju plānu līdzekļu ieguldījumu Latvijas ceļu būvē un atjaunošanā.
"Tā būtu ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska un arī patriotiska vērtība, jo strādājošie zinātu, ka iemaksas pensiju plānos kalpo svarīgam mērķim, Latvijas ceļu sakārtošanai. Labi zināms, ka bieži vien idejas, kuras sākumā šķiet netradicionālas, tādēļ grūti pieņemamas, izrādās labs problēmas risinājums," uzskata Zvirbulis.
Viņaprāt, valsts varētu izmantot pensiju plānu līdzekļus ceļu būvei šodien un garantēt to atgriešanu ar atbilstošu peļņu iedzīvotājiem, kad tiktu sasniegts pensijas vecums, atbilstoši izlietoto līdzekļu apjomam un sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamās garantijas.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) piedāvā no 2013.gada pakāpeniski palielināt finansējumu autoceļiem, līdz tas sasniedz 80% no degvielas akcīzes iekasētās summas, un vienlaikus autoceļu uzturēšanai novirzīt arī visus autovadītāju samaksātos nodokļus par ceļu ekspluatāciju, preses brīfingā paziņoja SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.
Informatīvajā ziņojumā paredzēts noteikt, ka valsts pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem: 2013.gadā - 20%, 2014.gadā - 30%, 2015.gadā - 40%, 2016.gadā - 50%, 2017.gadā - 60%, 2018.gadā - 70%, 2019.gadā un turpmākajos gados - 80%.
Valdība pagaidām šo plānu nav atbalstījusi.
Šāds variants piedāvāts, Satiksmes ministrija apzinoties kritisko stāvokli uz autoceļiem, ņemot vērā ilgstošo nepietiekamo finansējumu, kas būtiski samazināts divu līdz trīs gadu laikā.
Ja šāds risinājums netiks panākts, jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē satiksme nepastāvēs atsevišķos ceļu posmos, skaidroja Lubāns.
Uz sarakstu
