Pērn Rīgas Brīvostā pārkrauts 30,47 miljoni tonnu
Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīmē: "Pirmās pazīmes, kas liecināja par labu rezultātu sasniegšanu līdz gada beigām, parādījās jūnijā, jūlijā, kad apgrozījums ostas termināļos sāka strauji pieaugt. Nozīmīga loma ir bijusi Rīgas Brīvostas pārvaldei, kas ar uzlabojumiem infrastruktūrā, tai skaitā kuģošanas kanāla un akvatorija padziļināšanā, kā arī ar pārdomāto tarifu politiku un individuālo attieksmi pret uzņēmējiem, ir spējusi radīt labvēlīgus apstākļus, lai Rīgas ostu izmantotu pēc iespējas plašāka kravu sortimenta apkalpošanai un piesaistītu jaunus investorus un kravu īpašniekus. Rīgas Brīvostas pārvaldes darbs nav atraujams no ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījuma un sasniegtajiem rezultātiem."
Ģenerālkravu segmentā ir notikušas visbūtiskākās izmaiņas, - kopējais apgrozījums palielinājies par 46,5%. Stabila pieauguma dinamika vērojama arī konteinerizēto kravu jomā, - ja 2009.gadā tika apstrādāts 1,86 miljoni tonnu, tad 2010.gadā jau 2,65 miljoni tonnu konteinerizēto kravu, kas ir par 42,2% vairāk. Konteinerizēto kravu apstrādi tagad veic jau trīs kompānijas. Pieaugums ir bijis kokmateriālu kravām, kas liecini, ka šis kravu veids atgūst tirgus pēc iepriekšējo gadu krīzes. 2009.gadā tika pārkrauts 1,8 miljoni tonnu, bet 2010.gadā jau 2,9 miljoni tonnu. Kāpums kokmateriālu kravām bijis 63,2% apmērā. Lai arī pārtikas kravas neieņem būtisku īpatsvaru ostas kravu pārvadājumos, tomēr ir vērojama pozitīva tendence šo kravu pieaugumam. Vislielākais kritums ģenerālkravu segmentā bijis ķīmiskajām kravām.
Lejamkravu segmentā būtiskas izmaiņas nav notikušas, kravu apjoms faktiski saglabājies iepriekšējā līmenī (+0,3%). Lejamkravās dominē naftas produktu pārkraušana, kas 2010.gadā ir faktiski tādā pašā līmenī kā iepriekšējā atskaites periodā, vien par 0,2% pārsniedzot iepriekšējo rādītāju. Kopumā Rīgas ostā apstrādāts 6,53 miljoni tonnu naftas produktu. Lai arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumu īpatsvars ir ļoti neliels, tomēr pozitīva ir novērojamā tendence - pērn pārkrauts par 13,1% vairāk nekā iepriekš.
Beramkravu segmentā kopumā kravu apgrozījums ir samazinājies par 7%. Tas saistīts ar akmeņogļu pārvadājumu kritumu par 17,3%, par 29% mazāk ir pārkrauts minerālmēslu, kā arī samazinājies cukura un dažādu metālu pārkraušanas kopējais apjoms. Beramkravu segmenta kopējo apgrozījuma kritumu kompensē dzelzsrūdas pārkraušana, kas aktivizējusies tieši gada otrajā pusē, divkārt palielinājies ir koksnes šķeldas daudzums un zāģmateriālu pārvadājumi. Jāatzīmē, ka koksnes kravas galvenokārt sastāda mūsu valsts eksports.
Rīgas ostas kravu sortiments ir ļoti dažāds un vienlīdz veiksmīgi kravas tiek apkalpotas visos segmentos. Tas nozīmē, ka riski ir sadalīti un viena kravu veida izmaiņas pasaules tirgus konjuktūrā, nevar radīt būtiskus zaudējumus Rīgas Brīvostai kopumā.
Arvien palielinās arī pārvadāto pasažieru skaits. Ja vēl pirms dažiem gadiem par panākumu tika uzskatīta pusmiljona pasažieru pārvadāšana gadā, tad jau 2009.gadā to skaits sasniedza 691 508, bet 2010.gadā jau 764 001, jeb par 10,5% vairāk.
Uz sarakstu
