Pētījums: Krievijas ietekmei salīdzinoši visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem
Latgalē arī cilvēki ar relatīvi augstiem ienākumiem salīdzinoši vairāk atbalsta šos vēstījumus, secinājuši pētnieki.
Visaugstākais atbalsts šiem vēstījumiem konstatēts Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu - Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē.
Tomēr, kā uzsver pētnieki, lai gan Latvijā pastāv atbalsts vēstījumiem, kurus Krievija cenšas izplatīt par Latviju, tomēr sabiedrību būtu grūti mobilizēt uz plašiem protestiem un nemieriem. Ir maz ticams, ka atbalsts Krievijas vēstījumiem novedīs pie aktīvas rīcības Krievijas interesēs.
Vienlaikus jāapzinās, ka sabiedrībā pastāv potenciāls polarizācijai un eksistē temati, par kuriem cilvēki izvairās runāt, lai nerastos konfliktsituācijas. Līdz ar to jārēķinās, ka tādi jautājumi, par kuriem sabiedrībā ir pretrunīgi viedokļi, var novest pie atkāpēm no ierastās uzvedības. Tāpat nevar izslēgt iespējamību, ka pat minimālas pret Latviju vērstas agresīvas darbības var tikt izmantotas, lai plašsaziņas līdzekļos konstruētu vēstījumu par plašu sabiedrības atbalstu.
Kā vēstīts, pētījuma autori norāda, ka ir grūti paredzēt, kādus inovatīvus hibrīdkara mērķus Krievija potenciāli varētu lietot Latvijā, taču, raugoties uz Krievijas darbībām Ukrainā, var secināt, kādus vēstījumus Krievija izmanto, lai radītu etnisko spriedzi, diskreditētu valsts pārvaldes iestādes un palielinātu atbalstu savām darbībām.
Lai pārbaudītu atbalstu Krievijas lietotajiem vēstījumiem Latvijas sabiedrībā, pētījuma autori izmantoja sešus jautājumus, kuri identificē sabiedrības atbalsta apmēru tiem. Nepieciešamības gadījumā Krievijai būtu vienkāršāk uzrunāt un mobilizēt cilvēkus, kuri jau atbalsta šos vēstījumus, nekā tos, kuri šādiem uzskatiem nemaz nepiekrīt, skaidro pētnieki.
Kā viens no vēstījumiem, ko Krievija ir izmantojusi pret Ukrainas valdību un izmanto arī Latvijā, ir apsūdzības fašisma atdzimšanā. Apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms, piekrīt vai daļēji piekrīt 30,9% respondentu.
Viens no Krievijas tautiešu politikas mērķiem ir bijis palīdzēt etniskajiem krieviem saglabāt saikni ar Krieviju. 12,7% aptaujāto atzinuši, ka jūtas piederīgi Krievijai.
Cits instruments, ko Krievija izmanto, lai radītu pozitīvas emocijas pret krievu kultūru un vēsturi ir 9.maija jeb Uzvaras dienas svinību aktualizēšana un Krievijas simbolu lietošana šajā pasākumā. No visiem respondentiem 21,4% pozitīvi un ļoti pozitīvi vērtē to, ka 9.maija svinību laikā "Latvijā brauc mašīnas ar Krievijas karogiem, cilvēki izmanto Georga lentītes".
Krievija arī cenšas diskreditēt Latvijas valsti, ekonomisko stāvokli Latvijā raksturojot kā "katastrofālu". 14,5% aptaujāto atzinuši, ka kopumā savu dzīvi Latvijā vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
Cits svarīgs temats Krievijas tautiešu politikā ir cilvēktiesību aizstāvība un krievvalodīgo aizsardzība ārvalstīs. 21,7% visu respondentu piekrīt vai daļēji piekrīt, ka "krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota". Vēl lielāks skaits - 27% - respondentu uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu.
Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.
Uz sarakstu
