Pētnieks: ES sankcijas pret Krieviju Latvijas enerģētikas jomu neskars
Viņš uzskata, ka ES noteiktās trešās fāzes ekonomiskās sankcijas Krievijai tiešā veidā nevar ietekmēt Latviju, jo valsts neeksportē tās tehnoloģijas un iekārtas, kuras minētas sankciju sarakstos. "Es gan neesmu drošs par militārajām tehnoloģijām, taču interesants ir fakts, ka sankcijas ietver arī programmnodrošinājumu. Iespējams, ka ir kādi komersanti, kuri nodarbojas ar to eksportu, taču man par to nav informācijas," atzina pētnieks.
"Sankcijas vairāk skars Krievijas naftas sektoru, jo tiks ierobežots tehnoloģisko iekārtu eksports no ES dalībvalstīm uz Krieviju. Tas būtiski ietekmēs Krievijas naftas izpēti un ieguvi, tostarp Arktiskajos reģionos. Ja nemaldos, runa ir arī par slānekļa naftas ieguvi, kurai netiks piegādātas nepieciešamās tehnoloģijas," sacīja Āboltiņš, neslēpjot pārsteigumu, ka vienošanās par sankcijām paredz, ka tehnoloģiju eksports tiek apturēts tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt dalībvalstu kompetentās institūcijas.
"Vismaz no tās redakcijas, kuru aplūkoju, nākas secināt, ka pastāv šāda pieeja. Tur nav minēts pilnīgs tehnoloģiju un iekārtu aizliegums, tos drīzāk var nosaukt par ierobežojumiem. Vēl viena kopīga iezīme sankcijām ir tā, ka tās attieksies tikai uz jaunajiem projektiem. Tie, kas līdz šim ir apstiprināti, paliek spēkā," skaidroja pētnieks.
Jautāts, kādēļ sankcijas varētu neattiekties uz visām tehnoloģijām un iekārtām enerģētikas jomā, Āboltiņš pieļāva iespēju, ka par atsevišķām jomām ES bija grūtības vienoties, nepanākot kopsaucēju. "Tomēr arī šis ir pietiekami skaidrs signāls Krievijai. Lielbritānijas enerģētikas kompānija "British Petroleum" ir jau sākusi raizēties par saviem 20% akciju Krievijas naftas giganta "Rosneft" koncernā. Tam visam varētu būt ekonomiskas un komerciālas sekas attiecībā uz vairākiem ES dalībvalstu uzņēmumiem," pieļāva pētnieks.
Runājot par sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, Āboltiņš skaidroja, ka naftas eksports Krievijai sniedz ļoti lielus ienākumus, taču gāzes sektors, kuram ir vēl lielāka ietekme un nozīme, no šīm sankcijām nekādā veidā necietīs.
"Tam gan ir zināma racionālā loģika - gāzes piegādes ES joprojām ir pietiekami nozīmīgas, veidojot aptuveni 20% no kopējām piegādēm. Tas nav maz," viņš atzina. "Protams, ES varētu iepirkt gāzi no citām valstīm. Arī Baltijas valstīm ir jāsāk rīkoties, atverot gāzes tirgu, nodrošinot ES trešās paketes prasības par brīvu elektroenerģijas un gāzes piegādi. Šajā gadījumā runa ir par brīvu piekļuvi gāzes pārvada sistēmām Baltijas valstīs. Tāpat ir jārunā par gāzes krātuvju izmantošanu. Lietuva savējo pabeigs jau rudenī, ja vien nenotiks nekas ārkārtējs. Cik man ir zināms no diplomātu avotiem Lietuvā, ir jau notikušas sarunas ar "Statoil" pārstāvjiem. Viss varētu notikt daudz aktīvāk, ja Latvija nebūtu lēmusi atlikt tirgus atvēršanu," uzskata Āboltiņš.
"Ja Lietuvas terminālis sāks strādāt un kāds mums būs gatavs ko piegādāt par konkurētspējīgu summu, salīdzinot ar Krievijas "Gazprom", mūsu enerģētikas neatkarība varētu sākties jau šī gada beigās. Mums nevajadzētu gaidīt līdz 2017.gadam. Lietuvieši savu darbu ir izdarījuši, vienīgi Latvija kārtējo reizi ir novilcinājusies ar saviem lēmumiem."
Uz sarakstu
