Piensaimnieki aicinās Briseli veidot buferzonu Baltijā
Lai veidotu kopīgu stratēģiju sarežģītajā situācijā saistībā ar Krievijas embargo pārtikas produktiem, šonedēļ notiks Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu pārstāvju tikšanās, aicinot valdības vērsties pie Briseles ar aicinājumu veidot Baltijā īpašu buferzonu, tikmēr Latvijā jāapsver doma būvēt savu piena pulvera rūpnīcu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un kooperatīva "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, asociācijas vadība tiksies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai pārrunātu kopīgu stratēģiju, cīnoties par ES kompensācijām piena ražotājiem, intervences pasākumiem, kā arī soda naudas neiekasēšanu par pārtērētajām piena kvotām.
Tā kā lēmumus, kas izraisījuši abpusējas sankcijas no ES un Krievijas puses, ir pieņēmuši politiķi, lauksaimnieki un ražotāji sagaida atbildību par šo lēmumu radītajām sekām, norādīja Aizsilniece.
"Ņemot vērā Krievijas pierobežu un padomju mantojuma atstātās sekas, bagātajai Eiropai ir jāsolidarizējas un Baltijas valstīm un jāparedz īpašas buferzonas nosacījumi, kas paredzētu nodokļu atvieglojumus piensaimniekiem. ES būtu jāsamaksā par saražoto produkciju, kuru politisku lēmumu dēļ uzņēmēji nevar realizēt, līdz ar to Baltijas lauksaimniecības kooperatīvi sagaida ES budžeta pārdali, lai risinātu Krievijas sankciju radīto krīzi," sacīja Aizsilniece.
Tāpat viņa norādīja, ka LLKA aicina piensaimniekus sēsties pie kopīga sarunu galda, lai vienotos par piena pulvera rūpnīcas izveidošanu Latvijā.
"Apstākļos, kad tirgi paliks aizvien tālāki, mēs bez tādas iztikt vairs nevarēsim. Šobrīd arī kaimiņi Lietuvā un Igaunijā ir mazliet labākās pozīcijās tieši tādēļ, ka viņiem šādas rūpnīcas ir," sacīja Aizsilniece.
"No Latvijas valdības piensaimnieku kooperatīvi sagaida atbalstu jauno tirgu apgūšanā, konkurējot ar pārējām 27 ES dalībvalstīm. Labs situācijas risinājums būtu pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai, kā arī priekšroka zemnieku ražotajai produkcijai valsts iepirkumos. Cerams, ka šī krīzes situācija beidzot kalpos par impulsu valdībai pieņemt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, lai šo absurdo situāciju novērstu," sacīja kooperatīva vadītāja.
Viņa arī norādīja, ka jaunu tirgu meklējumi, ko pēdējās dienās aktualizē amatpersonas, nav ne dažu nedēļu, ne mēnešu, bet gan vairāku gadu darbs, kas vienlaikus nozīmē būtiskas izmaiņas produkcijas sortimentā.
"Uzņēmēji darījuši teju neiespējamo, lai izdotos iekarot Krievijas tirgu. Tas ir ne tikai milzīgs tirgus, uz kuru tiecas visa pasaule, bet arī sarežģīts tirgus, un ne katrs tajā var strādāt. Tagad, kad politiķi ir pieņēmuši tik straujus lēmumus, kas visam mūsu darbam šajā virzienā pārvelk treknu svītru, sagaidām atbalstu, kas palīdzētu vispirms jau izdzīvot, bet pēc tam pārorientēties uz citiem tirgiem. "Jaunpils pienotava" ir vienīgais kooperatīviem piederošais uzņēmums, kas eksportē uz Krieviju. Piens ir visjutīgākā eksporta prece, govis nevar gaidīt ne nedēļām, ne mēnešiem, situācijas risinājumam ir jābūt ļoti ātram. Šobrīd esam sasnieguši 2009.gada cenu līmeni, un izdzīvošana kļūs neiespējama," rezumēja uzņēmēja. Uz sarakstu