Banner 980x90

Premjers nav gatavs atteikties no valsts valodas prasībām augstskolu rektoriem

Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav gatavs atteikties no valsts valodas prasībām augstskolu rektoriem.

Politiķis šorīt LNT stāstīja, ka esot ieinteresēts, lai Latvijas augstskolas vairāk piesaistītu ārvalstu lektorus un profesorus, taču administratīvajā korpusā strādājošajiem latviešu valoda esot jāzina. "Nestādos priekšā, ka augstskolas vada rektori, ar kuriem mēs nespējam sarunāties," piebilda politiķis.

Kučinskis šajā jautājumā iestāšoties par saprātīgu risinājumu - viņaprāt, likumu nevajadzētu piemērot vienam konkrētam gadījumam, bet gan pie līguma ar rektoru jāatrunā, ka viņš konkrētā laikā sniegs konkrētu valodas zināšanu līmeni. Līdz ar to Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors amatu saglabātu.

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V) Latvijas Radio pauda viedokli, ka starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai Latvijas augstskolās ir jāpaplašina iespējas izmantot svešvalodas.

Komisija šodien spriedīs par attiecīgiem grozījumiem Augstskolu likumā. Viņķele plāno piedāvāt pārskatīt ļoti strikto valodu regulējumu studiju programmām, jo pašlaik ir pieļaujami tikai atsevišķi izņēmumi, kad programmas var nebūt latviešu valodā. Tāpat tiek domāts, vai tiešām nepieciešams visus akadēmiskos darbus prasīt iesniegt latviešu valodā.

Piedāvāsim padarīt brīvākas iespējas atvērt augstskolu programmas svešvalodās, brīvākas iespējas piesaistīt lektorus no ārvalstīm, turklāt ļaujot tiem pretendēt uz amatiem augstskolās, stāstīja politiķe.

Viņķele ir pārliecināta, - bez atvērtības svešvalodām Latvijas augstskolas zaudē konkurētspējā citām izglītības iestādēm pasaules mērogā, un esot jāapzinās, ka talantīgie jaunieši pēc vidusskolas beigšanas izdara izvēli nevis par to, kurā Latvijas augstskolā studēt, bet gan par to, vai studēt Latvijas vai ārvalstu augstskolā.

Taujāta, vai viņas piedāvājumiem būs politiskais atbalsts, Viņķele atzina, ka par to nav līdz galam droša, taču kolēģiem tad būšot jāapzinās, ka viņi ziedo augstās izglītības kvalitāti savu ideoloģisko uzstādījumu dēļ.

Runājot par diskusijām par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andeša Pālsova pārapstiprināšanu amatā, kuru var kavēt nepietiekamas valsts valodas zināšanas, Viņķele pauda viedokli, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) pieļāvis kļūdu, sākot debates. Tā vietā viņam vienkārši bijis jāvirza kandidāti apstiprināšanai valdībā, tad arī nebūtu lieku diskusiju.

"Vienotības" frakcija darījusi zināmu Šadurskim, ka lēmums rektoru jautājumā tai ir nepieņemams, līdz ar to Šadurskis pārskatīja savu strikto nostāju, stāstīja politiķe. Taujāta, kā tad īsti šis jautājums tiks risināts, Viņķele stāstīja, ka Šadurskis vienkārši virzīs rektora kandidātus apstiprināšanai valdībā. Viņa gan nesniedza skaidru atbildi, kas tālāk sagaidāms valdībā un vai tur šo jautājumu nebloķēs nacionālā apvienība.

Latviešu valoda nav ķēķa valoda, bet tam nav nekāda sakara ar lēmumu, vai mēs apstiprinām divu augstskolu rektorus, piebilda Viņķele.

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)