RD norobežojas no "Nekā personīga" izskanējušās informācijas
Rīgas dome kategoriski norobežojas no 21.oktobra raidījumā "Nekā personīga" izskanējušās, faktiem neatbilstošās informācijas, pilsētas informācijas portālam Riga24.lv atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece Liene Pētersone.Kad 2012.gada 11.septembrī atklājās rupji finanšu pārkāpumi uzņēmumā "Rīgas nami" darījumos, kapitāldaļu turētāja pārstāvis nekavējoties atstādināja esošo "Rīgas nami" valdi, uzdeva Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldei veikt padziļinātu audita pārbaudi par visu uzņēmuma brīvo līdzekļu izlietojumu, kā arī iecēla jaunu pagaidu valdi, kurai uzdeva gatavot iesniegumu, lai vērstos Valsts policijā, kur tika uzsākts kriminālprocess un veiktas procesuālās darbības.
2012.gada 11.oktobrī Rīgas domes Audita pārvalde iesniedza domes vadībai pārbaudes materiālus ar secinājumiem par atklātajiem faktiem. Pamatojoties uz tiem, "Rīgas nami" kapitāldaļu turētāja pārstāvis uzdeva "Rīgas nami" valdei papildus vērsties pret auditoriem, grāmatvedību un bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzināšanu. Vienlaicīgi ir nosūtīta vēstule Valsts Policijai ar lūgumu atļaut publiskot audita ziņojumu, ja tas netraucē izmeklēšanas gaitu kriminālprocesā.
Iespējamo zaudējumu galīgā summa, ko pārbaudē atklāja auditori ir 1 265 740,32 latu, nevis 4 800 000 latu, kā tas nepatiesi tika norādīts raidījuma "Nekā personīga" sižetā. Tāpat raidījumā tika izteikti nekorekti apgalvojumi par kapitāldaļu turētāja pārstāvja tiešajiem pienākumiem un normatīvajos tiesību aktos noteikto kompetenci.
Saskaņā ar Komerclikuma 174.panta pirmo daļu un 176.panta pirmo daļu pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam, kurš pārbauda gada pārskatu un sniedz atzinumu. Gada pārskata likuma 4.panta 3.daļā noteikts, ka uz dalībnieku sapulci apstiprināšanai iesniegtajam gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu, ko ar saviem parakstiem apliecina sabiedrības valde un revidents.
Komerclikuma 173.panta trešajā daļā noteikts, ka dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.
Tāpat zvērinātam revidentam, pārbaudot gada pārskatu, vajadzēja zināt par "Rīgas nami" valdes pārkāpumiem un norādīt tos atzinumā. Ne 2010, ne 2011.gada pārskatos šādas norādes netika iekļautas. Attiecīgi par "Rīgas nami" nodarītajiem zaudējumiem solidāri ir atbildīgi tieši "Rīgas nami" valdes locekļi un revidents.
Turpmākos soļus, kas saistīti ar naudas līdzekļu atgūšanu no SIA "ZEUS", kā arī attiecīgu rīcību pret bijušajiem valdes locekļiem, revidentiem un grāmatvežiem, ir uzdots veikt "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājai Ilzei Spūlei, kuras pilnvaras ir spēkā līdz jaunas valdes iecelšanai konkursu kārtībā.
Riga24.lv jau vēstīja, ka "Rīgas namu" vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts. Proti, visus "Rīgas namu" brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu, liecina "Nekā Personīga" rīcībā esošās ziņas.
Uz sarakstu