Reģionu apvienība norāda, ka VID ievērojami zaudējis sabiedrības uzticību
Pēc pēdējā laikā izskanējušās informācijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, sabiedrības uzticība VID ir ievērojami sarukusi un ir palicis maz laika, lai to atjaunotu, tā šodien Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas sēdē, tiekoties ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, uzsvēra gan LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, gan LRA priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Liepiņš norādīja, ka politiskais spiediens uz VID vadību būs ļoti liels, tādēļ pēc iespējas ātrāk jāveic kādas darbības, kas sakārtotu dienestu un ļautu atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem.
"Sabiedrība patlaban jūk prātā, dzirdot visus šos faktus par VID. Un te nav runa par valstij nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem - šie fakti ir demoralizējoši un nemateriālais zaudējums ir daudz lielāks," uzsvēra Bondars.
Viņš piebilda, ka te nav runa tikai par VID darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, bet arī par tādiem uzņēmumiem kā "Gan-Bei", kurā tika atklāta krāpšanās ar kases aparātiem. "Kāpēc šis uzņēmums joprojām turpina strādāt? Tā nenotiek nevienā pasaules valstī," pauda Bondars.
Pētersone atzina, ka tāda mēroga krāpšanās kā "Gan-Bei" gadījumā bija pārsteigums arī VID un dienests tam nebija gatavs. Tagad situācija esot sakārtota, un VID var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību arī bez brīdinājuma.
"Savukārt par korupcijas gadījumiem runājot, nevienam nav noslēpums, ka valsts pārvaldē tādi ir. VID pašattīrīšanās bija mana prioritāte, jau stājoties amatā pirms diviem gadiem, taču šis process nenotiek tik ātri. Turklāt, lai atbrīvotu cilvēku, ar emocijām nepietiek, ir nepieciešami pierādījumi," uzsvēra Pētersone.
Viņa piebilda, ka gaida jaunās valdības apstiprināšanu, lai vienā no pirmajām sarunām ar jauno finanšu ministru varētu risināt jautājumu par Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas pakļautības maiņu, lai tā varētu neatkarīgi izmeklēt VID tiesībsargājošo struktūru iespējamos likumpārkāpumus.
Jau vēstīts, ka VID Finanšu policijas pārvaldē sākts kriminālprocess, kas saistīts ar LTV raidījumā publiski izskanējušās informācijas pārbaudi par iespējamām nelikumīgām darbībām, aģentūru LETA informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Paziņojums par kriminālprocesa sākšanu izskanēja dienu pēc tam, kad VID informēja, ka saistībā ar pēdējo nedēļu laikā vairākos televīzijas sižetos un raidījumos izskanējušo informāciju par vairāku VID darbinieku iespējamiem pārkāpumiem VID ģenerāldirektore Pētersone vērusies Ģenerālprokuratūrā.
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" šonedēļ vēstīja, ka bijušā VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Naudas izcelsme esot nezināma, un pastāvot aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās un, pērkot īpašumus, legalizēta. Dirnēns amatpersonu ienākumu deklarācijā esot pēkšņi uzrādījis ievērojamu naudas summu, ko saņēmis mantojumā no mirušās mātes Lidijas Dirnēnas.
Kriminālprocess sākts 2016.gada 3.februārī par Krimināllikuma 19.nodaļā paredzēto iespējamo noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmēm, un tajā ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm tiks pārbaudītas sākotnēji izvirzītās divas versijas.
Pirmā no tām ir saistīta ar pieņēmumu, ka, iespējams, notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā ar tai sekojošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Otrā versija pieļauj, ka līdzekļi, par kuriem iegādāti LTV raidījumā minētie nekustamie un citi īpašumi, ir iegūti, iespējams, izdarot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā.
Šī kriminālprocesa izmeklēšanu veiks izmeklēšanas grupa četru finanšu policijas izmeklētāju sastāvā. Visas kriminālprocesuālās darbības notiks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām stingrā uzraugošā prokurora uzraudzībā.
Ņemot vērā izskanējušās informācijas nopietnību un ar to saistīto plašo sabiedrisko rezonansi, Finanšu policijas pārvalde sola arī turpmāk regulāri informēt sabiedrību par izmeklēšanas gaitu un virzību.
Uz sarakstu
