Rīgā jāveic notekūdeņu sistēmas inženiertehniskā apsekošana un izpēte

Šā gada rudens paliks atmiņā kā viens no retajiem gadiem, kad Rīga nepiedzīvoja ikgadējos rudens pilsētas plūdus, kas traucē cilvēkiem laicīgi nokļūt darbā vai citur. Lai arī plūdu nebija, salīdzinoši sauso laikapstākļu dēļ, tas nenozīmē, ka par tiem var aizmirst un ka nākamgad šī problēma atkal nebūs aktuāla.

"Iespējams, tieši šādas preventīvas rīcības ir tas, kas mūsu valstī trūkst, strādājot pie jautājumiem pirms tie pārtop par problēmu," min Pipelife Latvia vadītājs Ivo Tinkuns.  

Līdz ar nākamā gada darbu plānošanu, plastmasas cauruļvadu tirgus līderis PipeLife Latvia aicinājis dažādu nozaru ekspertus paust viedokli par iespējamiem risinājumiem plūdu novēršanai pilsētā, kas ik gadu kļūst aktuāli līdz ar satiksmes traucējumiem un iedzīvotāju neapmierinātību. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt jaunus risinājumus un informēt sabiedrību par to, kas notiek pilsētas infrastruktūras uzlabošanas jomā. Eksperti norāda, ka šīs situācijas risinājumi nav meklējumi vienuviet. "Publiski paužot viedokli, kopā varam identificēt un novērst iespējamās notekūdeņu sistēmas nepilnības, kas var radīt plūdus un laicīgi mazināt ikvienam pilsētas iedzīvotājam risku nonākt nepatīkamā situācijā," stāsta I. Tinkuns.

RTU eksperta viedoklis un piedāvātie risinājumi

Rīgas tehniskās universitātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras pārstāvis Ivars Pozņakovs norāda, ka  Rīgas centrālās notekūdeņu sistēma ir radīta 19.gadsimta vidū - viena daļa no cauruļvadiem ir apmēram 100 gadus veci. Turklāt to cauruļvadu kvalitāte, kas tika izbūvēti Padomju gados, pašreiz, laikam ejot un materiāliem bojājoties, ir kļuvusi  ļoti zema. Rezultātā notekūdeņu sistēma Rīgā nav hidrauliski pārskatāma un prognozējama, piemēram, pastiprināta lietus gadījumā.

I. Pozņakovs, jautāts kādu risinājumu viņš redz pilsētas plūdu novēršanā, piedāvā šādus risinājumus:

Nepieciešamie 170 miljonu lati – pamatoti līdzekļi

Gada vidū Krišjānis Peters, Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis, minēja, ka Rīgas notekūdeņu sistēmā līdz 2020.gadam būtu nepieciešamas investīcijas vismaz 170 miljonu latu apmērā. "Ielas applūst tik daudz tāpēc, ka šobrīd esošā lietus ūdens novadsistēma ikdienā netiek galā. Rīgā ir vairāk nekā 100 kilometru jaunu izbūvējamu līniju. Ja mēs sistēmu pilnībā attīstītu tā, kā mūsu speciālisti to gribētu redzēt - tas izmaksātu valstij šos 170 miljonus latu. Pašreiz tiek tērēti trīs miljoni latu gadā," stāsta K. Peters.

Arī I. Pozņakovs min, ka notekūdeņu sistēmas uzlabošana viennozīmīgi ir komplekss pasākums, kas ietver arī pārējo inženierkomunikāciju projektēšanas un rekonstrukcijas darbus. Izmaksu pamatā ir jābūt inženiertehniskai izpētei, kas ietver visas tehniskās puses. "Pēc manas informācijas, Rīgas domes publiskotajām izmaksām nav inženiertehniska un ekonomiska pamatojuma, taču jāmin, ka līdz šim šādas diskusijas par šo jautājumu iepriekš nav izskanējušas, tāpēc iespējams pamats arī ir, taču tas paliek sabiedrībai nezināms."

Tāpat, I. Pozņakovs atzīst, ka remontdarbi Rīgā tiek veikti regulāri, lai uzturētu esošo notekūdeņu sistēmu, taču svarīgi apzināt un rekonstruēt kritiskās vietas, posmus un zonas, lai uzlabotu kopējo sistēmas darbību. "Pilnīga sistēmas pārbūve nav nepieciešama. Nepieciešams veikt kritisko zonu un posmu rekonstrukciju," skaidro I. Pozņakovs.

Pašreiz lielākā daļa finansējuma tiek tērēta nepārtrauktiem kanalizācijas cauruļvadu remontdarbiem, cīnoties ar funkcijām neatbilstošas notekūdeņu sistēmas radītajām sekām. Nešaubīgi, sistēmai turpinot novecot, nepieciešamais budžets ar katru gadu tikai pieaugs. Tādēļ ir vitāli svarīgi iespējami ātrāk mainīt pieeju dotajai problēmai.

Aicinām nozares pārstāvjus padomāt par alternatīviem risinājumiem, ne tikai minēto 170 milj. latu apmērā. Šādi risinājumi noteikti eksistē un svarīgi kopīgiem spēkiem sākt diskutēt par to realizāciju vai ieteikšanu atbildīgajām institūcijām," skaidro I. Tinkuns, aicinot atbalstīt notekūdeņu sistēmas jautājumu aktualizēšanu.

Uz sarakstu