Rīgā patvaļīgi veikti gandrīz pieci procenti būvniecības darbu
Pēdējo divu gadu laikā, kopš 2008.jūlija, apmēram 4,5% no kopējā būvniecības apjoma Rīgā sastāda patvaļīgā būvniecība, t.i. tāda, kas uzsākta bez būvatļaujas vai vienkāršotās renovācijas - rekonstrukcijas apliecinājuma kartes.
Pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvinspekcijas sastādītajiem atzinumiem par patvaļīgās būvniecības gadījumiem divu gadu laikā - kopš 2008.gada jūlija - ir ierosinātas 273 lietas. Visbiežāk patvaļīgi pārbūvē esošās ēkas, piebūvē palīgēkas, bez saskaņojuma veic dzīvokļu rekonstrukciju vai renovāciju, kā arī, bez izstrādāta projekta un saņemtas būvatļaujas, uzstāda žogus.Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis secina: "273 patvaļīgi būvniecības gadījumi jeb 4.5% it kā nav liels skaits pret 6042 likumiski saņemtajām būvatļaujām un apstiprinātajām vienkāršotajām renovācijas - rekonstrukcijas kartēm, tomēr pietiekams skaits, lai liktu domāt, ka šo gadījumu skaits ir jāsamazina.
Patvaļīgi būvdarbus veic pirmkārt tādēļ, ka administratīvie sodi par tiem pret iecerēto būvju kopējām izmaksām ir nelieli, un tas izraisa otru iemeslu - ir izdevīgi samaksāt administratīvo sodu un dokumentāciju sakārtot pēc būvdarbu pabeigšanas, jo būvniecības atļauju saņemšana Latvijā ir laikietilpīga. Tomēr Rīgā uz šī fona ir tikai daži gadījumi, kad uzbūvētais vispār nedrīkst pastāvēt un ir jānojauc, par ko Būvvalde arī ir izdevusi administratīvos aktus ar prasību nelikumīgo būvi nojaukt un atjaunot agrāko stāvokli būvvietā.
Uzskatu, ka situācija mainītos, ja stātos spēkā jaunais būvniecības likums, kas ievērojami saīsina laiku atļauju saņemšanai vienkāršākām būvēm, un, ja administratīvā kodeksā būtu paredzēti diferencēti naudas naudas sodi par patvaļīgu būvniecību atkarībā no būves lieluma un ietekmes uz apkārtējiem un vidi. Par formāliem pārkāpumiem, kas neskar citus cilvēkus, sodi varētu saglabāties kā līdz šim, turpretim par patvaļīgiem biznesa objektiem sodam jāpieaug ģeometriskā progresijā, lai tas tiešām būtu izjūtams kā sods. Darbojoties šiem abiem faktoriem varētu cerēt, ka daļa no patvaļīgiem būvdarbiem vairs nenotiktu".
{baneris}
Pēc Būvvaldes norādījumiem patvaļīgās būvniecības sekas pilnībā ir novērstas 30 gadījumos un daļēji - 18 gadījumos. Šobrīd 225 lietas ir izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā. Kopš šī gada 15.aprīļa Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma izskatītajā lietā par patvaļīgās būvniecības novēršanu, gadījumos, kad patvaļīgās būvniecības rezultātā radusies būve vai būvē veiktās izmaiņas atbilst normatīvo aktu prasībām, Būvvalde dod iespēju novērst ar patvaļīgo būvniecību radītās sekas. Gadījumā, ja Būvvaldes noteiktajā laikā prasītās darbības netiek veiktas, patvaļīgo būvniecību jānovērš nojaucot patvaļīgi izbūvēto būvi vai atjaunojot nekustamo īpašumu tā sākotnējā stāvoklī. Nākamā gada laikā, plānots izstrādāt kārtību kādā, jebkādi darījumi ar konkrēto nekustamo īpašumu, kamēr nav novērsta patvaļīgā būvniecība, būs liegti. Pamatojoties uz šiem norādījumiem Būvvalde ir izsniegusi septiņus brīdinājumus par patvaļīgās būvniecības objektiem.
Gadījumos, kad patvaļīgi uzbūvētā būve neatbilst normatīvo aktu prasībām, Būvvalde izdod administratīvo aktu, ar kuru uzdod būvi atjaunot tās iepriekšējā stāvoklī. Gadījumos, kad arī pēc brīdinājuma pārkāpums netiek novērsts, Būvvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likumu piemēro vienu no piespiedu izpildes līdzekļiem - uzliek adresātam par pienākumu samaksāt piespiedu naudu līdz LVL 1000. Piespiedu nauda tiek piemērota, kā papildus līdzeklis ar mērķi vecināt administratīvajā aktā uzliktā pienākuma izpildi. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti līdz administratīvajā aktā uzliktais pienākums ir izpildīts. Ja piespiedu nauda netiek samaksāta, piedziņā iesaista tiesu izpildītāju. Līdz šim tikai viens Būvvaldes lēmums par piespiedu naudas samaksu ir nonācis līdz tiesu izpildītājam. Tuvākajā laikā tiesu izpildītājam tiks nodotas vēl 29 lietas.
Uz sarakstu
