Rīgā projekta COHIBA ietvaros pārbauda analīzes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās
Viens no projekta mērķiem ir identificēt, kādas bīstamās ķīmiskās vielas sastopamas ap Baltijas jūru esošajās valstīs, kā arī izstrādāt pieejamus, pamatotus un praksē ieviešamus pasākumus šo vielu emisijas samazināšanai. Tāpēc tika veikta paraugu ievākšana un analīze notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, atkritumu poligonos un rūpniecības uzņēmumu notekūdeņos vairākos punktos astoņās valstīs ap Baltijas jūru. Kā viens no paraugu ņemšanas punktiem Latvijā tika izvēlētas Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kur, sadarbojoties ar SIA Rīgas ūdens, tika veikta notekūdeņu un dūņu paraugu ievākšana. Paraugi tika ievākti arī Liepājā, informē projekta koordinators Latvijā Valters Toropovs.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva vadītājs Māris Zviedris stāsta: "Daugavgrīva bija izvēlēta kā testēšanas vieta, lai varētu konstatēt, ko mēs attīrām un kādas vielas var iekļūt Baltijas jūrā. Latvijā nav noteiktas bīstamās ķīmiskās vielas, jo šādas analīzes iespējams veikt tikai ārzemēs un tās ir ļoti dārgas, tāpēc bija ne tikai interesanti, bet arī nepieciešams uzzināt, kas īsti nokļūst notekūdeņos. Mums tagad būs informācija, kādas līdz šim nebija. Tā ļaus izprast, kāda ir bīstamo vielu koncentrācija, kā un kur tās novadīt."
M. Zviedris laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" skaidro, ka, piemēram, krāsu un laku ražošanā tiek izmantotas ķimikālijas, kuru pārlieks daudzums notekūdeņos noteikti nav vēlams. Kā uzņēmumā noskaidro, no kurienes attīrīšanas ietaisēs iekļuvusi bīstamā viela? "Sekojam tai pa ķēdīti, tikai ne uz priekšu, bet atpakaļ, kamēr atrodam, no kurienes tā nāk. Darām visu, lai šo vielu nokļūšanu kanalizācijas tīklā novērstu, jo spējam identificēt tos procesus, kuros var pieļaut šādu vielu iekļūšanu notekūdeņos. Ja ir noskaidrots uzņēmums, kurš iepludina bīstamās vielas kanalizācijā, tad ar laiku tam, iespējams, nāksies meklēt kādas citas aizvietojošas vielas, jo strādāt kā līdz šim tas vairs nedrīkstēs," izskaidro M. Zviedris.
Projekts COHIBA veicina arī Baltijas jūras reģionā esošo Eiropas Savienības valstu sadarbību ar Krievijas partneriem, it īpaši tām organizācijām, kas iesaistītas notekūdeņu attīrīšanas un ekoloģijas problēmu risināšanā. Piemēram, veiksmīga sadarbība notiek ar Sanktpēterburgas pašvaldību un citām institūcijām, jo šajā pilsētā pēdējos gados tiek pievērsta īpaša uzmanība bīstamo vielu attīrīšanas jautājumiem, notiek savstarpēja pieredzes apmaiņa starp projektā iesaistītajām valstīm, tajā skaitā arī starp Latviju un Krieviju. Aizvadītās nedēļas nogalē plaša Krievijas pārstāvju delegācija projekta COHIBA ietvaros ieradās arī Daugavgrīvā, kur iepazinās ar notekūdeņu attīrīšanas procesu.
V. Toropovs atgādina, ka Baltijas jūra ir otrā piesārņotākā pasaulē, tomēr vismaz Latvijā rūpniecības uzņēmumi nav lielākie vaininieki. "Iedzīvotāji indē paši sevi," viņš konstatē, "veicām analīzes dažādās vietās, arī tā dēvētajos guļamrajonos, un kļuva skaidrs, ka piesārņojums ir visur, pat tur, kur ražošana nenotiek. Tāpēc ir nepieciešams nākamais solis – iedzīvotāju informēšana."
Uz sarakstu
